kad mēs izrādām viesiem savu remontu, viņi saka tā - nu, galvenais, ka nesmird!

skatīšos garo, bēdīgo multfilmu "Jāņtārpiņu kaps".
mani pārsteidza, kad pirmo reizi redzēju 1923. gada zemestrīces fotogrāfijas, cik Tokija jau tolaik bijusi grandioza, funkcionāli minimālistiska metropole. bet iespējams, ka pēc zemestrīces visas pilsētas izskatās modernas un minimālistiskas.

vakar stāstīju ingmāram par tiem gadiem, ko dzīvojām pie tantes Šņores - despotiskas vecenes, kuras bērni bija miruši un mūsu ģimene par naudu sarunāja no viņas dāvinājumā pusi mājas. reāli gan nebija nekādas tādas puses, kurā varētu patverties no Šņores ietekmes. kopīgajā vannas istabā viņa turēja gaiļus - vanna vienmēr bija pārklāta ar dēļiem, nobārstīta ar graudiem un putnu sūdiem. es tur dzīvoju ~11 - 14 gadu vecumā, man laikam joprojām ir mazliet kauns par to stāstīt. lai gan tagad liekas pat prikolīgi. piemērm, viesistabā viņa vienmēr glabāja miroņu fotogrāfijas. dažāda lieluma - visādus mirušos radiniekus. goda vietā uz mežģīņu sedziņas tika turēti palielināti pārzīmēti mēneša jubilāru protreti un dažādi plastmasas ziedi. mana istaba bija tieši blakus viesistabai, kurā man vienkārši bija bail ieiet vienai. un ja kāds pie manis atnāca ciemos, parasti gadījās, ka viesistabā Šņore ar draudzenēm svinēja kārtējās 'vspominkas' - dzēra saldu vīnu un gaudulīgi skaļi dziedāja no dziesmu grāmatas. viņa bija tādi diezgan radikāla un kaislīga - ja kāds gailis viņai ieknāba, šī mauca ar zābaku tā ka kakls lūza un pēctam tikai lamādamās nāca virtuvē pēc asā naža un plūca nost. kad manam tēvam sākās depresija un viņu ielika slimnīcā, Šņore mūs patrieca - atsauca dāvinājumu, jo negribot dzīvot ar psihiem zem viena jumta. bet ap to laiku kā reizi nomira onkulis, kas atstāja mantojumā citu māju uz tās pašas ielas, tā nu mēs pārvācāmies mazliet tālāk no viņas gaiļiem, bet viņa darbnīcā pasūtīja arī onkuļa foto-portretu priekš savas kolekcijas.

šis gan ir hormonāli: es aizmirstu. visus norunātos laikus un pienākumus, dakteru vizītes, tikko pa telefonu norunāto tikšanos. šorīt man bija jāsavāc urīnanalīzes, speciāli cēlos - aizgāju uz wc un aizmirsu tās savākt.
es jau te pa vidu 3 x aizmirsu, ko gribēju pierakstīt. totāli aizmirsu tēmu.

toties mati ir dubultojušies skaitā, un jau pirms tam viņu bija daudz par daudz. tagad ir tāda cope it kā uz galvas būtu uztupināts auns.