es nebeidzu brīnīties par to, cik daudz prieka sniedz mājdzīvnieks. uz viņu var skatīties caurām dienām: cik graciozi aug tāds ķermenis, cik tas ir jauns un vesels. turklāt tā nav nekāda bildīte. viņš kāpj klēpī, sēž uz pleca, kož, skatās virsū. tā ir tāda laime kā kad mikimauss izkāptu no ekrāna vai sāktu staigāt eleganta smalk-ādas somiņa.
turklāt šis ir tāds, kurš ļaujas mīļoties, īsts pupa lellis.

vēl es nebeidzu brīnīties par ingmāra datoru: tikko tas izmeta to do paziņojumu: "friday trolling"

ingmārs grib iet gulēt, bet es neļauju. manuprāt, nedrīkst, kamēr nav kaut neliela gandarījuma par padarīto.
upd ielogojos vēlreiz, lai ieliktu komatu pirms 'manuprāt' un pierakstītu, ka pavisam mazītiņš gandarijumiņš tomēr parādījās, kad fish-eye oāzes panorāmas beidzās līdz ar mūziku

fiksi apskriešu vēnu veikalus un būšu atpakaļ

did you know? Džeksons sagrāvis Šellijas dzīvi, aplipinot ar herpēm!