te ir galvenā studijas telpa ar kastinga kambari ap stūri. ir balta un lietišķa production room. ir fotogrāfes darbnīca. un ir mana istaba, kurā neviens nenāk. tā ne ar ko neatšķiras no visām citām manām pēdējām telpām. apstājos durvīs un sapratu, ka nekas neliecina, ka te kāds dzīvotu: plika betona grīda un matracis, daži objekti, kas izskatās pamesti - melna mugursoma, zābaku pāris, vadu murskulis un peldkostīms uz rores. taču ja uzkavējas ilgāk, var ievērot, ka matracim ir zelta maliņas un tumšā lakatā iesietas drēbes pagalvim.
iespraudu kontaktā nakslampiņu. un noliku blakus matracim drāniņu ar fudži. un uz tās telefonu ar modinātājpulksteni uz 7.35.

man beidzot ir, kur sērot.