abi blūmīzeristu vislaik ejam pīpēt uz maiņām, lai kaimiņi nedomātu, ka mēs te nepīpējam.
no rīta viņš iegāza kafiju brokastu auzās. sataisīja citas, bet nevarēja atrast medu. es piedāvāju savējo - viršu medu.
mēs parasti pamostamies apmēram vienā laikā. un pie auzām mums vienmēr ir viens un tas pats dialogs:
- kā tev tagad ar darbiem? - nu, šodien man jānogrābj lapas. - jā, man jāapzāģē ābeles.

vakar atgriežoties internetos, gandrīz vienlaicīgi vērās vaļā lodziņi no dažādām pasaules pilsētām. un visi principā tikai par to vienu: par tikšanu galā ar sāpēm. un rekord-ātrumā es spiedu copy paste copy paste.

visu nogrābu. mauriņu nocirpu uz nullīti. ar dārza šķērēm izgriezu arī 'padusītes' starp akmeņiem, ap ābelēm, zem guļošā celma un smilškastes salaiduma vietās. gribēju atstāt mazliet kušķīšus ap tūju - lai viņai nesalst kāja, taču.. nekādu izņēmumu. visu uz nullīti. gatavs pārziemošanai. (domājot par pavasari.) snieg un sal, esat laipni lūgti spēlēt dārza spēles mūsu courtyardā.