zolitūdē uz vairākām stundām bija izsisti korķi. iededzām sveces, satupām virtuvē, vārījām tēju un dziedājām. visā ielas garumā logos spīdēja tikai blāvas liesmiņas. un bija tik kluss. un arī kaimiņi tik priecīgi un pacilāti par negaidīto svētvakaru.
kad elektrību atkal ieslēdza, atskanēja ovācijas un applausi kā jaungadā.

varētu katru vakaru uz stundu izslēgt elektrību visās mājās, lai pasēž, nomierinās no visiem šitiem seriāliem. un iepazīstas cits ar citu. sākuma mēs arī katrs savā istabā sēdējām, līdz blūmīzerists iesaucās, ka viņam esot veselas trīs sveces, pie kā sēdēt, lai nākot pie viņa, un iesāka klusu mičošanas dziesmas melodiju.