apraudājos, jo mamma man neuzdāvināja naudu. viņa teica, lai pienāku, un es iztēlojos, ka viņa man iedos 5 vai pat 10 ls. un es varēšu ieiet kafejnīcā uz garšīgu kafiju vai varbūt pat suši.

jau kopš rīta esmu badā. piezvanīja apsveica draudzene no durenes. atnāca ciemos ar 8 ļeņingrad cigaretēm un musli batoniņu. neizsakāms paldies.

bet nu uz pusdienlaiku gāju pie mammas. un nekā. liela un raudoša. labi ka šrinauts bija tuvumā. uzaicināja uz kūkām un graķīti.

tikko blakus telpē uzlika to gabalu pie kura jau 10 dienas montēju un nesanāk. tirpas pārskrēja. tik skaista mūzika.. bez attēla.

Et si quelquefois, sur les marches d'un palais, sur l'herbe verte d'un fossé, vous vous réveillez, l'ivresse déjà diminuée ou disparue, demandez au vent, à la vague, à l'étoile, à l'oiseau, à l'horloge; à tout ce qui fuit, à tout ce qui gémit, à tout ce qui roule, à tout ce qui chante, à tout ce qui parle, demandez quelle heure il est. Et le vent, la vague, l'étoile, l'oiseau, l'horloge, vous répondront, il est l'heure de s'enivrer ; pour ne pas être les esclaves martyrisés du temps, enivrez-vous, enivrez-vous sans cesse de vin, de poésie, de vertu, à votre guise.

īsumā tā: kad jūs pamostās uz trepēm, krūmos, ar seju pļeņčkā, atskurbstat, šmiga jau izgājusi un pohas nupat kā sākas, jūs vaicāja vējam, vaicājat vilnim, vaicājat zvaigznei, putnam un pulkstenim - visam, kas skrien, kas kauc, kas aizslīd, kas dzied un kas runā, jūs prasiet, cik tagad ir pareizs laiks.
un vējš un vilnis, un zvaigzne, un putns, un pulkstenis jums vienbalsī atbildēs: ir laiks apbliezties, lai pārstātu vergot laikam, apsisties, noreibt no jebkā no vīna, no dzejas vai tikuma - pēc savas gaumes un iespējām.

anyway viss beidzas vārdrūmē