vakar beigās aizgāju uz transvestītu skaistumkonkursu 2009 purvā. (dalībnieces: kleopatra, pamela, zuzanna, lady-feni un vēl bija arī dominika laikam; kādi vēl varētu būt vārdi?)
es nezinu, kur vēl rīgā var izklaidēties. visur citur bija tāds tukšums, kūtrums, sterili bezpersoniski jaunieši, kas garlicīgi sarunājas vai arī nesarunājas nemaz - dzer tikai rum-kolu no plastmasas glāzēm. purvā vismaz bija personības, jautrība un draudzīga atmosfēra. un sajūta, ka tu aizej no ikdienas - aizceļo laikā (īsti 90to hīti, nevis remiksi). a tādā kaut kādā pienā ar tomu grēviņu par dīdžeju drīzāk nonāc savas pelēkās ikdienas pašā centrā, ienirsti sava auto radioaparātā un izkladējies ar saviem miljons labākajiem draugiem, kas klausās to pašu, ja dzird vispār. arī pretty fucked up, protams.

bet nu jā, diemžēl pirmais tālsatiksmes autobuss neatnāca, nostāvēju pusotru stundu brīvības un barona satecē, lija lietus, ausa saule, izdzisa gaismas, es drebēju no aukstuma zem zaļas karnīzes. tomēr zināju, ka gribu braukt tikai vienā virzienā, ieritināties siltā kamoliņā blakus, nolikt galvu ar visu dūmu mākoni uz balta spilventiņa, lai arī nāksies zvanīt durvīs un visus pamodināt. es biju iedzērusi un apņēmības pilna.