mūsu univ. gāja kādreiz tāds jautrs turks, kam vārds bija BOGac DEVELic.

rīt piecelšos un atdošu segu kaimiņienei. ieiešu dušā - pēctam izmetīšu dušas piederumus. tad uzvārīšu kafiju. izmetīšu krūzīti un atlikušo kafiju. nopirkšu telefona kartīti. aizmīšos vēlreiz uz brokanti. atdošu policijai savu riteni. paēdīšu ēdnīcā pusdienas. ielikšu jau sapakotajā somā zeķbikšu maisiņu, aizvēršu somu un iekāpšu vakara autobusā. tik vien to pienākumu. varētu būt pavisam viegli, ja vien katram no tiem nebūtu piekarināts smagais atsvariņš "pēdējo reizi".
bet es turos. es visu izdaru pareizi. kā šorīt kyūdo.

nomirt protams būtu vienkāršāk.

nu neko, mācība jau nekur nepazūd. man ir sajūta, ka šeit viņi zina, ko dara. un arī par mani zina. iepriekšējais sensejs teica - "es zinu, ka mēs vēl satiksiemies satiksimies - eiropā". iepriekšējais gan mazliet haltūrēja, bet patreizējais pagaidām nesaka neko, gan jau vēl pateiks.