jā man arī gmails neiet. nāciet skaipā.

šī ir mana mīļākā Tokijas māja, kurai vienmēr braucu garām ar autobusu, bet šoreiz paspēju nobildēt. 3-durvju māja! pa vienām saule lēca, pa otrām norietēj', pa trešām es izgāj.. nevar saprast - tur ir sienas starp tām durvīm, vai arī katrs kaimiņš ienāk ar savu atslēgu, bet satiekas vienā patrepē?

tamami man no okinavas atveda maisiņu ar jūraszālēm. aizvedīšu mammai, varbūt viņai garšo.

es pazīstu Tokiju kā savu kabatu.

aizgājām ar Tamačku līdz Omote-sando Momai un viņa teica, ka nekur citur nav iespējams nopirkt tik labu Ūron tēju kā šeit uz vietas. un tā tiešām ir lieta, kas arī man visvairāk varētu Eiropā trūkt. pat tējas namiņos tā negaršo tik labi kā Tokijas diennakts veikalu PET pudelēs. es nopirku silto, bet viņa auksto. stāvējām uz ielas un dzērām. un tad atvadījāmies, tipa, pa visam, bet nekad jau neko nevar zināt.

skrien pakaļ mehāniskam trusim dobermaņi. skrien skrien skrien.