tās mārītes man sirdi rauj laukā: es beigto no liku ārpusē uz palodzes, bet tagad draudziņš tup stiklam otrā pusē un skatās.

dute prasīja, kāds ir skats pa manu logu. gandrīz tāds pats kā tad, kad šeit atbraucu.



( skats )

misijā uz objektu aizbraucu, taču foto-karte, te ar jums jokojoties, tā arī palika iesprausta datorā. līdz ar to neatnesu liecību arī par visu to skaisto, kas ārā darās. puķītes zied zilas un dzeltenas, plūmes uzplaukušas baltas un rozīgas, saulīte, avotiņš utt.
pie tālā 'bagāto veikala' atvērts obento tirdziņš - tradicionālās porcijas safasētas ornamentētos maisiņos un bambusa lapās. paņēmu saldumus un piegāju pie Korejas smirdīgo kāpostu stenda sakompilēt 5 dažādu veidu izlasi. te pēkšņi mazā, resnā tirgus sieva iznāk no aizgalda un, saukdama pa visu placi "ūja, māsiņ, cik tu gara esi!"*, nāk ar mani mērīties.

(japāņu valodā 姐さん jeb onē-san tiek lietots gan lai uzrunātu vecāko māsu, gan jaunkundzi.. nu tāpat kā pie mums)