paldies visām labajām dvēselēm, kas pacieta manu paniku. es ceru, ka tas vairs neatkārtosies. nobrēkusies sarkanu degunu ap 10iem rītā, kad sākās aizstāvēšana, es apņēmos neiet: iedzēru sirdsdrapes un nolikos gulēt. pamodos vienos, saņēmos un paspēju vēl uz savu kārtu. un bez nekādas trīcēšanas un ar jokiem. mani nemocīja, uzdeva dažus tehniskus jautājumus un paprasīja, ko es domāju, sakot "solid traditional culture of Japan", kas bija iemaldījies vienā no tekstiem. un turpināja tincināt par manām domām par japānu. es sasmējos un sacīju: "ooo, japan opened my mind!"

uzzināju, ka mūs esot šogad bargi kontrolējuši tāpēc, ka pagājšgad puse neesot nolikusi beigās.

turklāt šodien pienāca paziņojums, ka ar nākamo mācību gadu (laikam krīzes dēļ?) krietni noīsina stipendijas summu. tā ka esmu vēl paspējusi pa grezno.