šodien autobuss neatnāca, jo ir NACIONĀLĀ SPORTA DIENA (oktobra 2.pirmdienas, kā mēs visi zinām)

pēdējālaikā ēdām labi. gan pie indieša, gan itāļa, gan nepālieša. vairāk vai mazāk ēdienu, no kura siekalas sariešas mutē, nevis piespiedu kārtas zarnu lipinātāju. šodien pienāca atmaksas brīdis - vienā no tām jēlzivs iestādēm, kur auro visas 6as oficiantes un 4 asaku izcirtēji, tikām pie vidēji garšīga suši, un nenormāli pretīgas dzeltenas (varētu būt zivju acu) pļuras, ko noturējām par zupu attēlā.

lai atbrīvotos no drūmajām domām un sirdssāpēm, līdz 4iem rītā lasīju grāmatu tikai tāpēc, ka tā solījās labi beigties, bet tā beidzās ar skaistās un labās meitenes mūža ieslodzījumu drūmā Karmelīšu klosterī.

rīt nāksies braukt ar šinkansenu, autobusam jau ir par vēlu. dzīvojot zem tilta, mēs esam tik daudz dziesmas par šinkansenu sacerējuši, ka tagad bail iedomāties, kā visi iztēles zaķi, rakūni un snovbordisti, un Dievs! bēgs pa sliedēm.