sāpju nositējs nogulēja visu nakti iesprūdis rīklē, tikai tagad, dabūjis tējas malku, sāk kust.

mēs pēdējās dienas esam nogājuši desmitiem kilometru nepareizajā virzienā. vienmēr uz kādu iedomātu punktu, jūras malu, kalnu vai mirāžu kā vakar - akvāriju, kas slējās pie horizonta, bet izrādījās milzīgs zils beisbola arēnas bundulis. iedomājies, ja tas nebūs akvārijs. hahaha, neiedomājos. ha..
somā kūļājās cepure ar uzrakstu "shithead" un plasmasas sūdu pie naga.
pēdējās dienās es vairākkārt esmu apsēdusies uz trotuāra un brīdi raudājusi, kad atkal un atkal sabruka manas ekspektācijas. un beigās jau caur asarām smējusies, atzīstot farsu. un veiksmes trūkumu.
otrs izrauj tev prāvu gabalu, tur paliek tukšums, un tā daļa tevis, kas palikusi mizā, svešā zemē zaudē struktūru, sadalās, sakrītās un grab kā dobā kaltētā ķirbī ar raibu rakstiņu uz tā. grab diezgan funky.

pēc tempļa vienmēr tā salsdi lipīgā noburtības sajūta uz vairākām dienām, bet prasītos tāda auksta katoliska grēksūdzes duša.

"šis ceļš bija pilns šķēršļu, ieskaitot skorpioniem, asinīm un strutām pilnas upes un tumsā tītas, kliedzošiem sikspārņiem pilnas mājas, ceturtdien pastāstīja Giljermo de Anda"