atradu rajona kartē baseinu, apvilku plavkas un steidzos turp. nonācu ar melnzemi un velēnām klātā, drūmā vietā - t.s. japāņu dārzā, kam sarkanie tiltiņi pār dīķi jau bija izpuvuši un pat dīķis aizaudzis un piebiris rudens lapām. teritorija milzīga un nesaprotama. drosmīgi devos iekšā. mazliet tālāk bija viens tīrāks dīķis ar miroņkarpām, un vēl daži a la mūsu Uzvaras parks izrotāti nostūri, kuros pēc saulrieta es kāju nespertu. bez manis vienīgais parka apmeklētājs bija mazs puisītis, kas monotoni meta tenisbumbu pret milzīgu betona velvi. un tālumā, biežņā rēgojās izzuvušā baseina zilie pārpalikumi.

kaut kas nav lāgā.

man vajag komandu. man nav komandas.