vilcienā pretim sēdošais ik pa laikam ilgi un tīksmīgi ieskatījās rokas pulkstenī -
viņš vēroja, kā ir aizdarīta siksniņa.

mana japāņu draudzene pārvācas uz eiropu. tokijā man vairs paliek tikai tā otra draudzene, kas daudz strādā, daudz dzer un katru vīkendu piekopj hard porn kopā ar kādu nepāliešu šefpavāru un dažiem melnajiem. kā jau visi, kā jau visi ārzemnieki šai pilsētā - viņa saka.
un es saprotu. viņai mazliet kremt mana baltrocība un bezdarbība, bet viņa zina, ka es saprotu.

laiks ir patīkams, un katru vakaru skaisti notiet saule. iekrīt tieši klusā okeānā. vakar piekrastē daži kurināja ugunskurus, laida raķetes, šķaidīja arbūzus ar vālēm - tradicionāli. nebija pārbāzts kā tuvējie kūrorti. un tie jau ar arī nebija parastie japāņi - ttie bija tie, kuriem nav jāstrādā. jakudzas, transvestīti un pusaudži.

tiktāl par patīkamo, bet tomēr tomēr - viļņi nekam nederīgi bija. tādi bīstami, krāčaiņi, kas tikai gāž no kājām, un neko augstu nepaceļas. peldvietā mani sakoda medūzas. un pēctam pamanīju putās kaiju ar izlaistām zarnām.

zoja: kak ti?
ya: horosha

vakar vilcienā pa plecu sāka rāpot prusaks, es viņu nokratīju pretī sēdošaja dāmai uz ceļa, bet tā savukārt uzmeta pretekli blakus sēdošajam uz laka kurpes.

re, ko es šon iegādājos

"sex un city" garfilmas sākums izskatās pēc šausmenes ievada, kur izvirtīgas kapitālistu stervas uzprasās uz smagu izrēķināšanos turpmākā filmas gaitā. t.i. tiek panākts maksimāls skatītāja nosodījums kā pasakās par sliktajām pameitām. am I right? ir vērts skatīties tālāk?

gaismiņa aust, prātiņš - tumst.

HAPPY NEW YEAR!