nočaKarējāmies visu rītu, meklējot akmeni, ar ko izlauzt upē ledu, lai zivīm būtu, ko elpot. staigāju pa mežu un zūdījos - kas tas par mežu tāds, kur nevar atrast nevienu akmeni?!

visas meitenes rozā kurtkās ir skaistas.

es ļoti negribu, lai arī pie mums notiek tā kā ārzemēs, ka nedrīkst nokāpt upmalā, jo tā kādam pieder, ka nedrīkst staigāt pa mežu, ja tas nav parks, ka vienmēr visur ir žogi un spēļu laukumi un pat liekas nemaz nevari dziļāk ieelpot, jo tev nekas nepieder, jo tu pats - tava dvēsele - ir sasieta tādā mazā vīkšķītī un to pašu tu slēp vai labākā gadījumā izved uzspēlēt beisbolu vai pastāvēt rindā pie slidkalniņa.

šodien by the way ne no kā nav bail, jo visi mošķi ir ziemas migā, sasaluši vai zaudējuši smaku.

tautiska saktiņa ar herpes rakstiņu