ap 5iem rītā sapratu, ka guļu Prokrusta gultā, kas vismaz 40 cm īsāka par mani. un nolēmu padzert kumelītes, jo vēljoprojām tā sajūta, ka pasaule ātri griežas, bet man ir sirdī kaut kas no tās sērijas, kas Kajam - tāda patrula vienaldzībiņa.

bet ir labi - tā iepuvusī pelēcība aiz loga un vecais labais džemperis, un tas, kā pa dienu nekurināta pamazām izsalst māja reizē ar mani un zosādu uz stilbiem. galvenais, ka ir svaigs gaiss.
biju rīgā - tur nāk klāt cilvēki sveši iepazīties - saka: "es nodarbojos ar sublimāciju, kopš mani atstāja vīrs. tagad manas sublimācijas sekas atnāciet apskatīties izstādē Erots.. es nebūšu gluži tā ar beisbola nūju, esmu naivāka. varu noadīt tev šalli" un atstāj telefona numuru.
vai cits: "labdien, ja iz ļitvi, pribaltiki. kak naiti magazin, gde deševoe pivo?"

skuka saka, ka vainīgs aptumsums, bet man jau liekas, ka tas viss no tā, ka es atbraucu.

braucu no tokijas ar visu puķpodiņu, bet te laikam ir pārāk auksts.

tak, pagāšreiz iesāku - nepabeidzu lasīt "Rabbit at Rest". jāpabeidz.

jācer, ka aleja būs sacepusi visas tās receptes, ko palaikam publicē.