kāpēc imigrācijas birojā vienmēr gaida norūpējušies indieši, bariņš aziātu, trekna melnādaina ģimenīte un es? vienmēr tas tā ir!

temperatūra mazliet nojauc domas lineāro plūdumu. šinagavā ir apdzīvtas mājas, kas mijās ar noliktavām, bet tur neviens nedzīvo - tas ir angārs ar melnbaltiem statistiem.
nopirku šodien gabaliņu auduma pie audumu tirgotāja. kamēr man to saiņoja, viņš pieveda pie skapja, atvēra dārgo drānu plauktu un norādīja uz kādu tumšzilu apdrukātu audumu: "skaties - trusis!" es sev noslolījos kādu dienu to iegādāties, kad būšu turīgāka un man būs sava māja. ar pārdevēju sazināties nebija nekādu problēmu - ar labiem cilvēkiem ir viegli runāt.

man uz galda stāv pusizdzerta bretīte ar tabletēm, bet es nevaru saprast, vai es tikko to pusi jau izdzēru, vai arī man tā atlikusī puse bija jāizdzer. liekas es jau kādu stundu skatos vienā punktā. tagad atcerējos par cibu.

dienasgramata mani ignorē, marabou guļ. ko es te vispār daru?