moz tiesham skatiities TV?

Labrīt! dzīvei nav jēgas.

xx

man nav otras pusiites, jo es esmu vesela - pabeigta.
bet man loti patīk viens džeks. ko man darīt?

nu, celies tak beidzot, dzijas galva!

šodien uz manas ielas pulcējas cilvēki atzīmēt rudeni un kiosks ir atvēris ārā stendiņu, kur vāra zupu ar visādiem gabaliem un cep nikumanus, apkrauts ar čipsu kastēm. mums labo gāzes trubu. un tepat šauj palaikam salūtu bez bildes, tikai būkšķi, kas nodrebina sienas. visā šai svētku parādē, es ieeju kioskā nomaksāt rēķinus.

nebaidīties laikam nozīmē ticēt, ka es būšu arī pēc mēneša, pat ja arī tas es būs gluži cits cilvēks. kāpēc gan lai es sevi nemīlētu arī savādāku? un kāpēc lai tevi ne.. vai ne? pat ja tu atbrauksi jau pavisam citādāks. iepazīties no jauna taču ir tik forši. es tomēr mazliet baidos. bet tas ir drīzāk patīkams satraukums.

sega, ko vakar izkāru saulē dezinficēties, pret vakaru nokrita uz zemes, aplipa ar drazu un mazliet arī samirka. šodien kārtīgi uzpurināju un jau izžāvēju. tikko apsedzu, bet no vinas palaikam izlien kāda skudra. jā, ir mazliet vēss. rudens atnāk pēc kalendāra. starp citu, te nav 2007. gads, bet gan 19. jo tiek mērīts imperatoros, nevis Jēzū.

man pie mājām šauj, bet man nav nekādu tiesību brīnīties, jo tam noteikti ir kāds attaisnojums, - es tā padomāju no rīta, kad apšaude sākās. vēlāk kaimiņiene teica, ka šodien būs atslēgta gāze. loģiski mēģinu savilkt abus notikumus kopā. varbūt tas ir iemesls. gāze --- sprādzieni. varbūt arī nē. apkārt braukā mašīnas ar ruporiem, ko es nespēju saklausīt dēļ čerkstoņas. sprāgst vairākas reizes stundā. bet nekādu satraukumu apkārt nemana. droši vien tad, kad zarīna gāzi ielaida metro tuneļos, arī nebija nekādas panikas. cilvēki nodomāja - hlorē, dezinficē, maina trubas.. gan jau kaut kas tāds.

rudens atnākšana stipri rosina uz suisaidu, bet tajā ir kaut kas tik patīkams, ka tikai tā dēļ vien gribas domāt arī par nākamo atnākšanu, kas izslēdz suisaida veikšanu. tā ka tas nav viennozīmīgi - nevar rudeni vainot. katru gadu tas notiek vienādi - viens vēl nav apēsts, ka gribas jau uzreiz nākamo arī, pat ja tā dēļ ir jāpacieš viss pārējais garais, trulais, aizvainojošais gads. es ar katru gadu kļūstu tikai sliktāka, bet sajūtas tikai tīrākas un asākas.

es esmu muļķe - tā ir svētku uguņošana. iespējams viena no visskaistākajām. man aiz priedes pagalmā pašķīst zelta sietiņš.

cik labi, ka man ir laiks to visu sajust un izdziivot.

eh.. i m such a bitch - prieciigi smaida par padariito.

polkovnik mani nosauca par stilīgu pozētāju, sevis preperētāju un ko tur vēl. koroče, pateica, ka esmu boring un buņģis, un ka viņam vairs te pat negribās rakstīt.
ko es tur varu piebilst? neizdibināmi ir cilvēku motīvi vispār kaut ko te pierakstīt.