soprāns, alts, bass un valdis.

dod balsi!
dos ausi!

"es gribu padzīvot ar tevi nedēļu un paskatīties, kā tu kop savus matus."

3:12 am
man tomēr tu patīc labāk, kamēr piesiets vadā."

3:10 am
ja tu meklē nopietnas attiecības, es esmu tā tumšmate ar suni."

tos plastmasus jāsagriež uz pusēm, lai tad, kad putni atlidos uz miskasti, nevarētu pakārties! iedomājies - putns var pakārties tavā alus mezglā!"

man nav bail, ka es beigshos. drīzāk otrādi.

labi, ka ir nakts.

mozilla firewerk

noķer dragon-ball, sirmā Eiropa!

palika žēl kalmāra. ēdu un raudu. a, ēst ta gribās.

es domāju, ka pietrūks laiks, bet sanāca.. ka pietrūka spēka.

kak ahujetj za pol goda

zinu, ka šodien jau visu dienu bļaustos pa laikam, bet zibens iespēra pie tām sarkanajām puķēm, kas izskatās kā izrautas mandeles un vēl nav novītušas - es sarāvu grožus un apcirtu Princesi uz otru pusi, ne to pusi, kuru braucu, jo es braucu nezinu kur. samaksāju par telefonu un izmantoju zīmogu ar savu vārdu dokumentiem. sarkanu tinti - precizēju detaļu tīkotājiem. piezvanīju taizemietim Kongam, pēc tam uzbekam, kazahiem, tatāriem, krieviem, latviešiem, japāņiem, firmām un vēstniecībām.
istabā ir tumšs un iela sit pie loga. laid mani iekšā. akmentiņ, lec laukā. galvenais, lai šovakar mani neaiznes pūķis kā mēdz notikt, kad paceļ uz spilvena miegā. ai, tās nav nekādas pasakas. atsperties pašam pret savu inerci, kad karājies viens pats kosmosā. apgriesties riņķī un krist uz priekšu pa taisnu līniju - tā ir tā sajūta, ko zinu no sapņa, ka, ja ļoti saņem sevi rokās, var pacelties. var iebāzt rokas tukšam gaisam kabatās un sviest uz zemes dolārus dolārus. tā kā ķīnietis paceļas lēcienā un lido pa taisni uz priekšu, bet pēctam apguļās vilcienā un aizmieg kā japānis. trauslā miegā kā porcelāns vai zīds.

nu, pamodos. un viss it kā mierīgi. es dažreiz sapsihojos, kad kaut ko daru. pēctam atkal ir miegs. tagad jāsaliek koferītī instrumenti. ņūtons iedūra sev acī, lai redzētu, ar kuru vietu tieši tā saredz krāsas. es pielikšu hronometru mīlestībai pie pulsa, un viss, no kā man ir bail, ka sirds izrādīsies gudrāka par prātu - apspēlēs un uzrādīs aplamu rezultātu. vai arī miesa sasniegs kušanas temperatūru un mēs pārvērtīsimies melhiora karotēs.

es jūs interesēju tikai tik daudz, ka nevar zināt, kas būs uz priekšu un kāds būs atrisinājums. jūs skataties uz mani kā kalambūru, domājot, ka tur būs atbilde, kas derēs visam. varbūt tā arī ir, bet varbūt nav.

varbūt iejauksies Tarantino vai Bušs.

ja ne ko vairāk, tad vismaz apsolu paņemt līdzi tikai gaišu pasteļu somiņu, vieglo kolu un marlboro lights. smago artilēriju atstāt uz kāpurķēžnieku kalna. es apsolu klusēt, smaidīt un atpūsties.