pusdienās 1 nūdeļu kūlīti
kūlītī noslēptu asu duncīti

gada labākā otrā plāna fikcija

man šodien vispār nekas interesants nenotika, bet arī nevajadzēja.
es staigāju plānā halātā, vārīju nūdeles, laukā bija karsts.

Poru-san [Paul] aizbrauca atpakaļ uz Holandi (šeit viņu visi sauca par Tokyo-tower, jo viņš bija pārāk garš), tagad pie viņa ciemos ir Pujeru-čan [petit Pierre]. Pāru-čan - tas nav viņas īstais vārds, viņu nesauc Pearl, bet visiem apgalvo, ka sauc - pēdējā laikā draudzējas ar to pasisto Appuru [Apple] no Taizemes, īstajā vārdā Sangratanachaikul, nē, pat ne tā, bet šitā - แสงรัตนชัยกุล. Apple ir pieņemtais vārds, viņas visas sev izvēlējušās ejošākus vārdus - Poppy, Sin, Muse etc. tāds tur bizness. bet viņa gan ir neciešama - vislaik ķerās elkonī un baksta man acīs - sexy, sexy, kawaiii. strādā par angļu valodas skolotāju savā valstī - citus vārdus no viņas neesmu dzirdējusi, tikai augstāk minētos. a, nē, muldu. vienreiz ziemā mēs gājām reizē ar viņu un melnādaino Buraian-san [Bryan] un viņa īdēja savā saldajā vokālā - "you dont plaay with me, you are gaay" - un bāza nabagam sniegu aiz apkakles. toziem sniga tikai vienu dienu.

Paris pāries


(vai nepāries?)

es dzīvoju tā, kā tu stāsti.