es šodien visu dienu miru badā. savukārt, mans kompis, pārēdies labumus līdz 99.99 %, smaidīja taukainu muti pa visu ģīmi un viebās. mēģināju šim iebarot kādu vemšanas līdzekli, spļaudījās maita, rīt dabūs dakteri Bērziņu vai inkvizitori Siksnu. bet es - jā, miru badā, jo auklīte ir Meksikā un man kāds notrallinājis visu kredītkarti. varbūt pat pati. vēl 5 dienas jāgaida. un tad nu sanāca tā, ka visam klāt salamājos ar draugiem. pat pasūtīju dažus vispār velns zina kur. nu, to, ko pasūtīju, tas man nekāds draugs nekad nav bijis. otrs gan - tīri labs čoms. un tur viss būs kārtībā. pret vakaru uzzīmēju naudiņu un tagad man ir jogurts un piens un maize. un gāju pat vēl tālāk - piedarbināju TV, ja jau nerāda DVD, un noskatījos interesantu pārraidi par papuasu Japānā.

šodien manī kaut kas salūza - no sērijas "man nevienam nav jāatskaitās" - tāpēc nolēmu stāstīt vēl vairāk, nekā vakar vakarā.

ir viena tāda nelāga lieta, ka vecie imigranti nemīl jaunuļus, vismaz sākumā. tāpat arī iezemieši. jo viņi ir tik iepriekš paredzami, un tas nenormāli apnīk. ir tādi, kas atbrauc jau ar pieredzi vai vienkārši ir pēc dabas ļoti toleranti, un ar tiem var kaut kā ātrāk atrast kontaktu. ja nē, tad, īpaši baltie, viņi sākotnēji ir tik mērķtiecīgi, tik racionāli, smejās par daudz ko, bet tā neadekvāti. un lecīgi, nu līdz ārprātam. to jau pēc sejām var redzēt pūlī - tie, kas staigā izslējušies un nicīgi skatās, tie ir tūristi. tie, kas ir iebiedēti, pazemīgi un saguruši, tie ir jau iedzīvojušies. "japānis" tas nav noteikti kaut kas ģenētiski determinēts. pilna d-amerika ar tīrasiņu japāņiem, bet viņi pat neizskatās. viņi ir bravūrīgi, stalti un skaidri. "japānis" ir vairāk dzīvesveids, izolācija un kultūra. ar to es negribu teikt, ka iebraukušie baltie kļūst par japāņiem. bet ir certain damage. to nu nevar noliegt.

sākās karstums. un es nezinu, vai tā ir temperatūra vai āra gaiss. bet būs elle. man nav air-condition. pipipi.

*

После аварии у китайца развилась амнезия только на жену.

tā ir temperatūra. un ārā ir karsts. un ir jau tumšs. sēžu uz terases sliekšņa ar fervexa krūzīti - kopā ar cikādēm horošo sočitaetsa. un skatos ēnu teātri uz pretējās mājas baltās sienas. atspīd, kā otrā stāvā kāds atbīda durvis, izmet zvaniņu uz balkona un nostājas lastočkā. izkūp dūmos un pārvēršas briesmonī. saprotu, ka man vairs vienai pašai nav bail.

man liekas, ka mana japāņu draudzene ir man ļoti tuvs draugs, neskatoties uz dažādajiem backgroundiem. un ne tāpēc, ka es būtu baigā aziāte vai viņa baigi kritusi uz eiropu. vienkārši tāpēc, ka normālas. un tas ir retums kā izrādās.

раз два три на виражах
Бангкок в твоих же миражах

порой грозы
И чтобы заснуть
считаешь тех кто тебя любят
и сам кого любил
когда нибудь

1,2,3
1,2,3
1,2,3
выходи!