bauda ir tikai tad kad salauž daļsvītru starp maz/daudz. skaitītāja pareizināšana ir tikai īslaicīgs prieciņš.

neatceros vairs, kur piekāru spoguli - skatiens atduras sienā. manis šai telpā vairs nav. gluži kā aizcementēts logs. nevis tā vienkārši, bet kā senā baznīcā - līdz ar logu iemūrēta arī es.

tad es tev iedošu savu portretiņu
un turpmāk tu celsies un gulsies
ar viņu

iedod man kaut ko rokās
un mirkli es izlikšos par sevi
sasodīti garlaicīga tā sekunde
kurā tu mani
knipsē

un ja es tev? un ja es tev pašam tā tagad pajautātu - par ko tu gribi kļūt? tu sasodītais klerk, es nezinu, ko tev atbildēt! es saprotu, ka tev jānodod papīri, bet es par to neesmu varējusi izšķirties jau padsmit gadus. un tu domā, ka es tagad nesamelošu arī tev?

pasludinu usne par dienas cilvēku: pirms dažām dienām viņa redzēja sapni, kurā izkrīt zobi un kas kā likums paredz nāves vēsti. sevi mierinot viņa teica - nu cerams, ka nebūs tuvinieks, bet, piemēram, fidals kastro. ilgi nebija jāgaida..