pieliecos un noplūcu pieneni, cerībā, ka tā vienmēr paliks dzeltena, kupla un spilgta
nolieku uz sava galda.
brīnumainā kārtā, izceļas uz visas nekārtības fona

visur tik daudz priecājas par šīm nezālēm
bet tā taču tik un tā ir nezāle, right?
mēs ejam garām pieneņu laukiem pavasaros un nopūšamies to skaistumā
un pinam sev vainagus
bet kad paiet laiks, un pienenes sakalst
mēs ejam garām pieneņu laukam un pat neuzmetam aci
un sūkstamies par traipiem, kurus nokritušais vainags atstāj uz drēbēm

man ir bijis samērā vienalga par to, cik tīras vai netīras ir manas drēbes
nezinu, vai tas norāda uz cik nekārtīga esmu, vai kā- un man ir samērā vienalga
protams, smaka man nepatīk, bet tas tā

mana pienene
jau aizvērusies ciet, stāvot savā traukā
es gribu raudāt, nesaprotot, kāpēc viņu noplūcu
kāpēc viņu aizvācu no brīvības
kas ir ar mani

es runāju ar tevi
bet pretī skan klusums
un es strīdos ar sevi
lai galvā nebūtu pilnīgs tukšums
rakstu dzeju
bet vārdi neplūst kā vēlams
kāpēc nekas neiet kā pa deju
kāpēc tu esi rēgs, neesi jūtams

es spēlējos ar galotnēm
ar malkas pagalēm
situ sev pa galvu, pa kāju
slīkstu prātā, kliedzu un māju


mēģinu cerēt
turpinu minēt

bet beigās, galu galā
esmu es, kas grūž sevi malā

un mani rēgi
mani sasodītie sapņu tēli

mēs skatāmies mirušās zvaigznēs 

eye for an eye

atriebība ir tik bieža parādība
jo ja tu man kaut ko nodari, es tev kaut ko nodarīšu pretī
ja tu man izdursi aci, es tevi atradīšu un arī izduršu aci
un tīksmināšos par to līdz mūža beigām, turot tavu sapuvušo aci rokā
bet tāpat tas droši vien nebūtu pietiekami, jo es vēljoprojām būtu pusakla
un katru reizi kad paskatītos spogulī, es atcerētos to kā es tavu aci izvilku no dobuma
un domātu kāpēc es nedarīju tā-vai arī šitā

lai tev būtu sāpīgāk
un es saprastu ka man ar to ko izdarīju nepietiek
un kamēr tu skatītos spogulī tu domātu to pašu
kā lai izdara to pazemojošāk, jo esmu kuce kurai tu izrāvi aci
un tā mēs lēnām nogrieztu otra ķermeņa daļas
un ar to tik un tā nepietiktu

and the world goes blind

bļa, kā man jau piegriezies katru nakti redzēt sapņos
šodien tu man uzrakstīji skype ka esi atpakaļ anglijā
vakardien lielījies ar tetovējumu,
vai arī tas bija aizvakar
pie velna es gribu gulēt lai varētu aizbēgt no visas huiņas
aizbēgt no domāšanas par tevi un nožēlu

bet tu atkal esi tur
un pamostoties ir vēl sliktāk, jo tā nav īstenība

katru dienu uzstādu arī smēķēšanas rekordus, pa kādām trīs dienām izsmēķēju paciņu winstona. psc

two days and well hello there depression
i really missed these voices in unison
although you were never gone
but here you are again all in one

tu man tik baisi iekodi lūpā, ka palika pušums

gāju pastaigāties
iedomājos, ka daži cilvēki sajūt kaut kādu adrenalīnu nozogot lietas
iegāju grāmatnīcā, iebāzu grāmatu somā un aizgāju
un kā atnācu tā aizgāju, bez emocijām
tā riebjas

klusām klusāk un sākas klusums pirms vētras

un katru reizi kad es aizvēru acis es redzu tevi
un man riebjas iet ārā jo visur redzu tevi kaut gan tas ir viens no iemesliem kādēļ es klimstu pa ielām
un man vairs nav sevis lepnums
un varbūt man tev uzrakstīt kur tu esi
bet arī to negribas darīt
jo varbūt tu esi tur kur es nekad nevarēšu tikt

svārstos starp naidu un... bail teikt to vārdu jo nezinu vai tā ir taisnība
un es atguļos pļavā un smēķēju lētas cigaretes
nevaru izlemt starp acīm ciet vai vaļā gulēt
ar vai bez mūzikas
nekas neder

you know what
fuck this shit
you suck
and i hate you
and you too
and i am tired of feeling like shit
and fuck this
i should change this shit
and rub it in your face because i did
fuck you

Jau augustā mūsu
Mīlai bija beigas,
Rokzvaigzne atņēma
Tevi man bez steigas

Tu ar mani runāji
Lecīgi un pikti,
Pirms brokastīm smēķēji,
Līdz man kļuva slikti.
Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas,
Man mūžīgu, mūžīgu draudzību sola.

Neredzami putni
Ēd rudenīgas ogas.
Pa dumbrājiem dusmīgi
Miglas ķēmi zogas.

Mīļā, tu atkal
Runā pārāk skaļi
Zemeslodi tur vairs
Tikai divi vaļi.
Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas,
Man mūžīgu, mūžīgu draudzību sola.

klausos mūziku bet nedzirdu vārdus
neko neizsaka
sēžu bez mūzikas un ir tikpat slikti
nevaru pat palasīt grāmatas, kuras ir visapkārt
pat mīļākās grāmatas lasot acis aizklīst kaut kur un es pārlasot teikumu piecas reizes neko nesaprotu
un kad saprotu aizmirstas uzreiz
ppie velna vēl man ir pat iesnas
un tas viss kopā ir tik sūdīgi jēzus
negribas neko neko neko
un ja šķiet ka kaut ko gribas nākamajā brīdī saprotu ka priekškam man tas
pat griezties negribas, kas varbūt agrāk būtu palīdzējis
vienkārši jūtos kā mēsls un man nav ne jausmas kāpēc
pat ne dēļ viskkā kas noticis
vienkārši
kā sūds

pamēģināju to ledus un sāls "challenge"
patiesībā netaisīju to dēļ challenge bet vnk lai uzzinātu kādas sāpes tās ir
un lai būtu sāpes
un guess what
it's pretty good
tik žēl ka nekas nepalika, nekādu rētu vai sarkanumu
tik āda uz kādu brīdi palika nejūtīga kaut gan turēju kādu minūti, pusotru līdz apnika
sāpēt tā īsti nesāpēja, tā it kā dedzinātu or something
bet nu forši
jādara vēl tā

fucking hell
viss šķiet tik...neīsts
it kā
pat nevar īsti izskaidrot, you know
like pēkšņi viss ir pārāk liels vai pārāk mazs
un šī klaviatūra patiesībā neeksistē
un nekas nav īsts
un es tikai lidinos pa...sapni
vai murgu, i'm not sure
bet tā sajūta
ir tik sirreāla
tik tiešām
it kā nekas pašlaik nebūtu īsts

when i feel angry i think about killing and i feel much better

aaa fooking hell nerāda bildi

I jumped in the river and what did I see?
Black-eyed angels swam with me
A moon full of stars and astral cars
All the things I used to see
All my lovers were there with me
All my past and futures
And we all went to heaven in a little row boat
There was nothing to fear and nothing to doubt

I jumped into the river
Black-eyed angels swam with me
A moon full of stars and astral cars
And all the things I used to see
All my lovers were there with me
All my past and futures
And we all went to heaven in a little row boat
There was nothing to fear and nothing to doubt

There was nothing to fear and nothing to doubt
There was nothing to fear and nothing to doubt

jūtos kā sūds
jāiet pie psiholoģes un jāprasa tās sūda tabletes
labāk patika tā numbness sajūta
viss sāp
galva vēders viss ko vien var iedomāties
gribas gulēt gultā un nekustēties
tik ļoti jau piegriezies

vai neredzi cik skaists un neglīts viss ir
cik skaistā saulrieta krāsā deg tava nikotīna ražotne
tavas plaušas piepildas ar dūmiem
atver savu krūškurvi un paskaties cik tumšs viss iekšā ir

vai redzi cik spožs ir tavs telefona ekrāns
kad tu skaties citu cilvēku brūces
tavs prāts piepildas ar ainām
vai tev parādas jaunas rētas uz rokām?

vai redzi kā tava glāze lauž gaismu
kad tu izdzer malku alkohola
un cik dīvaini ir būt vieglam
vai tavs prāts paliek miglains

un vai tu mēdz izliekties pa logu
un vērties debesīs naktīs, kad nav zvaigžņu
kāpēc mēs saskatam skaisto tikai tajā, ko uzskatam par labu
vai tad skumjās arī nav kas apburošs