es runāju ar tevi
bet pretī skan klusums
un es strīdos ar sevi
lai galvā nebūtu pilnīgs tukšums
rakstu dzeju
bet vārdi neplūst kā vēlams
kāpēc nekas neiet kā pa deju
kāpēc tu esi rēgs, neesi jūtams

es spēlējos ar galotnēm
ar malkas pagalēm
situ sev pa galvu, pa kāju
slīkstu prātā, kliedzu un māju


mēģinu cerēt
turpinu minēt

bet beigās, galu galā
esmu es, kas grūž sevi malā

un mani rēgi
mani sasodītie sapņu tēli