| fraidej |
[11. Jun 2010|21:43] |
| [ | !? |
| | guris-sa | ] |
| [ | Skan |
| | nava | ] |
Beidzot esmu ielūgta uz normālām kāzām. Normālām = precas sakarīgi cilvēki + precas, tāpēc, ka vēlas, nevis tāpēc, ka spiež trešā pieteikšanās + kāzu ceremonijai nav ne mazākā sakara ar sektām. Jau pamazām sāku nepacietībā berzēt roķeles un riktēt atbilstošu štāti.
Bet, atnākot mājās, zem krēsla atradu kaķīša dāvaniņu - kāda neliela putniņa mirstīgās atliekas, tobiš, pāris spalvas un kājiņas. Naiss. Nu, jebkurā gadījumā, atrast beigtu žurku būtu daudz nepatīkamāk.
Rīt gaidāms pārbrauciens of a lifetime. Esmu apņēmusies izdarīt neiespējamo, un uz darbu doties ar vellopēdu maršrutā Ziepniekkalns - Bišumuiža - Dienvidu tilts - Maskačka. Galvenais, lai pusceļā neienāk prātā doma, ka tā tomēr nav bijusi laba ideja.
Nāk baigais negaiss. Jāizslēdz aparatūra un arī pašai jāpārslēdzas miega režīmā, un tad gan jau pārdzīvošu. |
|
|
| čččī |
[8. Jun 2010|13:45] |
| [ | !? |
| | . | ] |
| [ | Skan |
| | SE - I Need a Medic | ] |
Nemiers iekšā, bet pelēkais laiks visu saliek pa plauktiņiem. Tagad, kad beidzot varu arī kādu laiku veltīt tikai un vienīgi sev, pēkšņi vairs nezinu, ar kuru galu lai sāk. |
|
|
| Veloprieki |
[5. Jun 2010|13:10] |
| [ | !? |
| | jupjup | ] |
| [ | Skan |
| | Svartsinn - Torchbearer, Kill the Light | ] |
Haha tiku pie velo >:) Šodien jau priekšā pirmais pārbaudījums - dzīvai tikt no Ikšķiles uz Ziepniekkalnu, pie tam līdzi vedot arī pauniņu ar mantām un puķu pušķi. |
|
|
| . |
[29. Maijs 2010|11:07] |
Kur gan palicis prieks?
Katastrofāli pietrūkst veselīgas komunikācijas, kuru savā paziņu lokā laikam tā arī neatradīšu. Aizvien vairāk jūtu sev apkārt nepareizos cilvēkus, bet aizvien vairāk ticu, ka kaut kur slēpjas arī pareizie. Rūgtas ir dzīves laikā pieļauto kļūdu un izdarīto izvēļu sekas. |
|
|
| kakainiekakaiņi |
[19. Maijs 2010|00:50] |
Skumjas, skumjas, skumjas. Izmisums, nožēla un tāla, bet pārlieku nesasniedzama vīzija par to, kā varētu būt. Atklājas nepareizās izvēles, garām palaistās izdevības, un to grūti labojamās sekas. Šovasar centīšos cik spēka, lai vērstu visu par labu, lai mainītu savu pasauli. Jau lieku pirmos soļus. |
|
|
| Atskaite |
[13. Maijs 2010|11:31] |
| [ | !? |
| | sunny bunny | ] |
| [ | Skan |
| | vauvauvau | ] |
Bakalaurs piebeigts! Nespēju tam noticēt, bet esmu paveikusi līdz šim lielāko darbu savā dzīvē. 97 lapaspuses! 97 lpp smaga darba, mocību, izmisuma, atklājumu, veiksmes un visbeidzot uzvaras. Lepojos - visi lepojas. Tagad tik vēl atliek pateikt milzu paldies visiem tiem cilvēkiem, sevišķi vadītājam, konsultantei un Gārnītim, kas man šajā laikā ik daudz ir palīdzējuši. Un aizstāvēšana jau ir tikai tāda kā formalitāte, kas vairs nespēj pat nedaudz uztraukt. Vīīī :)
Bet nobruka dators - otrais šī mācību gada laikā, kas nozīmē tikai to, ka beidzot tomēr jāpērk jauns, jo nekas cits neatliek. Stulbi, jo visa nauda, ko tagad, vasaras laikā, varētu visādi citādi vērtīgi izmantot, aizies jauna krāma iegādei. Un tik ļoti cerēju tikt pie velosipēda..
Vēl biju uz Vaļu vērošanu Ventspilī. Koncerts ļoti, ļoti patika (izņemot to Instrumentu daļu), bet Ventspils gan nepatika, jo bija vājpātā auksti + ēstuves sameklēšana bija pārāk lielas mokas, kā rezultātā tagad esmu īsta puņķutapa. Bet tas viss pofig, jo izcīnīju uzvaru pār hiēnu. Palika pat žēl, redzot, cik izmisīgi cilvēks cenšas. Bet kopumā viss noritēja pat labāk, kā varēju iedomāties/vēlēties, tādēļ nu jau atkal esmu atguvusi sirdsmieru un pārliecību.
Šonedēļ jābrauc uz zoo vērot žirafes, un tad aizliet acis muzeju naktī. Un šī nakts bija tik silta! Visu nakti turēju vaļā logu un iemiegot klausījos šizofrēniskas dzeguzes dziesmā. Vispār, mana vasara nu jau gandrīz ir sākusies :) |
|
|
| ruka dunka dunka dunka dunk dunk dunk |
[25. Apr 2010|20:58] |
| [ | !? |
| | trīs vārdi | ] |
| [ | Skan |
| | Emiliana Torrini - Jungle Drum | ] |
Biju mežā. Salasīju ķērpjus savām ziepēm. Tik dīvaini viņi pēc ziemas - tādi drupeni un trausli, kā nedzīvi [viņi tikai izliekas]. Redzēju bērzu sulu maisus, kā arī bomžu apskādētu dzīvnieku barotavu, noreibu no svaigā gaisa un atklāju, ka mākoņi, caur saulesbrillēm raugoties, ir daudz skaistāki. Un man ir tāda nelāga priekšnojauta (kas jau ir pietiekami nopietni), ka šī vasara būs patiešām huge.
Un es tik ļotiļotiļoti gribu velosipēdu! Tādu vienkāršu, bet glītu, melnu un ar groziņu. Tādu, ko varētu saukt par savu savējo. Brīžiem pat liekas, ka vienīgā esmu palikusi tāda bezvelosipēdiska. Eh!
Šonakt es vēl sirsnīgi gulēšu, bet turpmākajās dienās saņemšos, cītīgi drukāšu un mocīšos, lai 4dien atkal varētu sevi parādīt no labākās puses.
Dziesma |
|
|
| Parādās zaļums |
[20. Apr 2010|11:34] |
| [ | !? |
| | viss ir redzams | ] |
| [ | Skan |
| | Boyd Rice - I have a dream | ] |
Jūku prātā dienās, kad šķietami nekas nav jādara, un varu veltīt laiku savām lietām. Kā gan lai saprot, ar ko sākt? Un tā arī visa diena paiet, bezjēdzīgi šļūkājot apkārt, nespējot izlemt un beigu beigās neizdarot neko. Bet ir tik daudz mazo lietiņu, ko vēlētos izdarīt - beidzot iztīrīt māju un notīrīt logus no ziemas putekļiem, izrevidēt drēbju skapi un sarīkot sev mazu modes skati, lai atklātu lupatu kaudzē ko svaigu un satriecošu, beidzot ķerties klāt ziepju gatavošanai, kā nekā izejvielas jau sen kā iepirktas un atrast/izdomāt veidus kā mainīties uz pavasara pusi. Tā ir lietas, kas nepieciešamas, lai rastu spēku dienām, kad pati sevi atstāju novārtā un nododos visādiem mistisku mērķu vadītiem pienākumiem. Galvu augšā, skuķi! Drīz tas viss beigsies [un es pat īsti nespēju tam noticēt].
Maija sākumā būs pasākums ar hiēnu. Jau cītīgi gatavojos, galvā izstrādājot dažnedažādus notikumu pavērsienus un scenārijus un cenšoties noskaņoties kaut cik civilizēti. Vispār tas ir grūts uzdevums, bet es tikšu galā. Pāriešu vienaldzības režīmā - tas spēj atspēkot visu un visus. Vai tikai man pašai tā liekas, vai arī tiešām es pārāk daudz par to domāju un satraucos? |
|
|
| jaic |
[4. Apr 2010|18:19] |
| [ | !? |
| | sauļ | ] |
| [ | Skan |
| | Korn - Hold on | ] |
Svētki vienmēr nozīmē nežēlīgu pārēšanos - tā, līdz ēšanas bauda pārvēršas pilnīgā nespējā. Tik un tā dauzījos ar olām kā pieklājas, biju pastaigāties, izglābu ledus gabalu un secināju, ka pīļu riests ir viena varen nežēlīga padarīšana. Tagad klausos Korn un cenšos būt mazs un melns kunkulis jebšu vienkārši mēģinu noskaņoties darbam. |
|
|
| stabiņš devās augšup |
[3. Apr 2010|14:15] |
| [ | !? |
| | liets | ] |
| [ | Skan |
| | Pinch - Punisher | ] |
Var jau būt, ka tā ir vienkārši kkāda pašas vēlmju radīta ilūzija, bet, apziņa, ka kaut vai tīri formāli ir pienācis pavasaris, mani ir pārpildījusi ar dzīvības sulu. Liekas, ka šobrīd nekas nespētu mani satricināt, jo viss šķietami ir pārāk labi, lai kam negatīvam vispār pievērstu uzmanību.
Tik pietrūkst cilvēku, ar ko dalīties sajūtās, mirkļos un pavasarī. To, kas, garām ejot, atstāj savu miskastīti, ir pietiekami, bet tik ļoti gribētos kādu, ar ko varētu iztikt bez negācijām, rūgtuma un kompleksiem. Bet, kur vien veries - putnubūrīši. Jā, cik nākas dzirdēt, šī lieta daudziem pēdējā laikā ir kļuvusi par problēmu.
Šovakar man ir misija: tiramisu pēc ģimenes pieprasījuma :) |
|
|