| Parādās zaļums |
20. Apr 2010|11:34 |
Jūku prātā dienās, kad šķietami nekas nav jādara, un varu veltīt laiku savām lietām. Kā gan lai saprot, ar ko sākt? Un tā arī visa diena paiet, bezjēdzīgi šļūkājot apkārt, nespējot izlemt un beigu beigās neizdarot neko. Bet ir tik daudz mazo lietiņu, ko vēlētos izdarīt - beidzot iztīrīt māju un notīrīt logus no ziemas putekļiem, izrevidēt drēbju skapi un sarīkot sev mazu modes skati, lai atklātu lupatu kaudzē ko svaigu un satriecošu, beidzot ķerties klāt ziepju gatavošanai, kā nekā izejvielas jau sen kā iepirktas un atrast/izdomāt veidus kā mainīties uz pavasara pusi. Tā ir lietas, kas nepieciešamas, lai rastu spēku dienām, kad pati sevi atstāju novārtā un nododos visādiem mistisku mērķu vadītiem pienākumiem. Galvu augšā, skuķi! Drīz tas viss beigsies [un es pat īsti nespēju tam noticēt].
Maija sākumā būs pasākums ar hiēnu. Jau cītīgi gatavojos, galvā izstrādājot dažnedažādus notikumu pavērsienus un scenārijus un cenšoties noskaņoties kaut cik civilizēti. Vispār tas ir grūts uzdevums, bet es tikšu galā. Pāriešu vienaldzības režīmā - tas spēj atspēkot visu un visus. Vai tikai man pašai tā liekas, vai arī tiešām es pārāk daudz par to domāju un satraucos? |
|