| ruka dunka dunka dunka dunk dunk dunk |
25. Apr 2010|20:58 |
Biju mežā. Salasīju ķērpjus savām ziepēm. Tik dīvaini viņi pēc ziemas - tādi drupeni un trausli, kā nedzīvi [viņi tikai izliekas]. Redzēju bērzu sulu maisus, kā arī bomžu apskādētu dzīvnieku barotavu, noreibu no svaigā gaisa un atklāju, ka mākoņi, caur saulesbrillēm raugoties, ir daudz skaistāki. Un man ir tāda nelāga priekšnojauta (kas jau ir pietiekami nopietni), ka šī vasara būs patiešām huge.
Un es tik ļotiļotiļoti gribu velosipēdu! Tādu vienkāršu, bet glītu, melnu un ar groziņu. Tādu, ko varētu saukt par savu savējo. Brīžiem pat liekas, ka vienīgā esmu palikusi tāda bezvelosipēdiska. Eh!
Šonakt es vēl sirsnīgi gulēšu, bet turpmākajās dienās saņemšos, cītīgi drukāšu un mocīšos, lai 4dien atkal varētu sevi parādīt no labākās puses.
Dziesma |
|