| fraidej |
11. Jun 2010|21:43 |
Beidzot esmu ielūgta uz normālām kāzām. Normālām = precas sakarīgi cilvēki + precas, tāpēc, ka vēlas, nevis tāpēc, ka spiež trešā pieteikšanās + kāzu ceremonijai nav ne mazākā sakara ar sektām. Jau pamazām sāku nepacietībā berzēt roķeles un riktēt atbilstošu štāti.
Bet, atnākot mājās, zem krēsla atradu kaķīša dāvaniņu - kāda neliela putniņa mirstīgās atliekas, tobiš, pāris spalvas un kājiņas. Naiss. Nu, jebkurā gadījumā, atrast beigtu žurku būtu daudz nepatīkamāk.
Rīt gaidāms pārbrauciens of a lifetime. Esmu apņēmusies izdarīt neiespējamo, un uz darbu doties ar vellopēdu maršrutā Ziepniekkalns - Bišumuiža - Dienvidu tilts - Maskačka. Galvenais, lai pusceļā neienāk prātā doma, ka tā tomēr nav bijusi laba ideja.
Nāk baigais negaiss. Jāizslēdz aparatūra un arī pašai jāpārslēdzas miega režīmā, un tad gan jau pārdzīvošu. |
|