I like to score |
[2. Apr 2009|22:50] |
Šodien mana ēna bija zaibis čikse no Pumpuriem, kas jau pēc pirmās lekcijas uzsāka savas bastotājas gaitas. Tas, protams, liecina par to, ka arī es kā ēnojamais objekts savā ziņā biju nedaudz zaibis. Vēl es mācīju kursabiedrenei apieties ar grūtniecības testu, kā arī izpelnījos uzslavu par savu pirmo kāzusu. Tā jau it kā feina diena. Bet. Tad jau labāk to otru nesatikt nemaz, nekā pāris reizes nedēļā uz pāris samocītām stundām, kad, no laimes un tajā pat laikā arī nolemtības par tuvojošos šķiršanās brīdi, abi ir tik apjukuši, ka pat nezina, kur likties un ko nu iesākt, un galu galā ļauj arī šīm tik vērtīgajām stundām izslīdēt caur pirkstiem. Un pāri paliek viena vienīga mazuma piegarša. Ar visiem un visu. |
|
|
Comments: |
parādīji kursabiedrenei no kāda leņķa visērtāk uzčurāt?:D
mazuma piegaršai līdzi nāk arī visādas skaistas lietas. vismaz, skatoties atpakaļ, tagad tā liekas:)
Nu vispār tā čurāšana bija tikai tā starp citu. Galvenais mans veikums patiesībā bija tas, ka cītīgi centos viņai iestāstīt, ka viņa ir stāvoklī. Tagad jau visi ir stāvoklī.
Nu nē, tas visu čakarē. Un visi jūtas nevajadzīgi un pamesti novārtā, un visi čīkst un met lūpas. Over and over again.
tu ar savu vērīgo aci varētu kļūt par ginekolōģi vai vecomāti vismaz;D un kas ir visi?
jā, šajā attiecību īmō daļā arī ir savs skaistums. katrai laimītei nāk līdzi sava sāpīte un abas ir labas. ja ir tikai viena no šīm lietām, tad kaut kas nav kārtībā.
Random cilvēki man apkārt.
Es nerunāju par attiecībām ar to blondo. Viņš jau redz, kā ir, un tāpēc arī saprot nedaudz vairāk kā visi pārējie, kuri, saprotams, ka papildus sāpītes sev īpaši nevēlas.
skaidrs, es tieši par attiecībām biju domājusi. ai, es šonedēļ esmu izsista no sliedēm un neko nesaprotu. puņķi galvā un sakāpināta emocionalitāte.
āh, es jau sāku griezt vēnas ;) | |