Nošu burtnīca

Kad skolā literatūras stundās bija jālasa lomās luga, es vienmēr pieteicos būt par 'teicēju'. Teicēja tēls man asociējas ar viedumu un pārākumu pār pārējiem lugas tēliem. Turklāt teicējs ir vienīgais, kas var noteikt, kad kuram ir jārunā. Ja lasot "Sprīdīti" Vējamātes loma bija tikusi Edgaram, kurš iepriekšējā starpbrīdī bija mani apspēlējis fiškās, tad brīdī, kad pienāca Edgara ilgi gaidītais brīdis, kurā Sprīdītis sastopas ar Vējamāti, es nedevu vārdu Vējamātei, es vienkārši turpināju lasīt nākamās teicēja rindiņas vai devu vārdu nākamajam tēlam.