Nekas nebūs
Jun. 7th, 2012 | 08:46 pm
- Mums vēl bezgala daudz laika tam visam - kad tas būs iespējams. Saproti, kad tu pabeigsi koledžu, kad mēs apprecēsimies un tā tālāk. Būs bezgala daudz pasakainu vietu, uz kurieni doties. Tagad tu vēl...
- Nē, nekas nebūs. Nebūs nekādu bezgala daudz vietu, uz kurieni doties. Viss būs pilnīgi citādi, - es sacīju. Jutos galīgi nomākts.
- Ko tu teici? - viņa jautāja. - Es nevaru dzirdēt. Te tu brēc visā kaklā, te murmini...
- Es teicu - nē, nebūs nekādu pasakainu vietu, uz kurieni doties, kad būšu pabeidzis koledžu un tā tālāk. Klausies ar ausīm. Viss būs pilnīgi citādi. Mums vajadzēs braukt liftā ar čemodāniem un milzumu mantu. Vajadzēs apzvanīt visus un atvadīties un sūtīt viņiem pastkartes no visiem hoteļiem, kur apmetīsimies. Un es strādāšu kādā iestādē, rausīšu naudu, braukšu uz darbu mašīnā vai Medisona avēnijas autobusā, lasīšu avīzes, spēlēšu bridžu katrā brīvā brīdī, iešu uz kino un skatīšos milzumu stulbu īsfilmu, grāvēju reklāmas un kinohronikas. Kinohronikas! Lai dievs man žēlīgs! Vienmēr kādas idiotiskas zirgu skriešanās sacīkstes, vai dāma sasit pudeli pret kuģa sāniem, vai bikšots šimpanze brauc ar divriteni. Nekas vairs nebūs tā, kā tagad. Bet tu jau nesaproti, ko es runāju...
(c) Dž.D.Selindžers "Uz kraujas rudzu laukā"