Nošu burtnīca

Kamēr tu glāsti savu de Sadu, es tikmēr vakar biju Latvijas top modes burziņā. Ecattus jaunās kolekcijas prezentācija Ģertrūdes ielas teātrī. Laimīgas sakritības rezultātā man piedāvāja ielūgumu. Sākumā gan līdz galam nesapratu, kas notiek tādās "prezentācijās", līdz man paskaidroja, ka tur būs modes skate. Nedomājot piekritu doties. Krietni vēlāk nācās secināt, ka esmu maldināts un ka patiesībā līdz modes skatei šim pasākumam tikpat tālu kā Andrim Bērziņam līdz uzvarai daiļrunas konkursā. Tagad vismaz ielūguma teksts neizraisīja manī nekādus jautājumus. Iekšālaidējai - gluži pretēji. Pienāku klāt, un paštīksmē sniedzu meitenei savu ielūgumu. Meitene ātri pārskrien ar acīm viesu sarakstam, paskatās vēlreiz uz mani (pie sevis nodomāju, ka tikko tika izlemta manis iekšā laišana pēc facecontrol metodes un tas saraksts ir tikai tāda butaforija), vēlreiz izbrauc ar pildspalvu cauri sarakstam un paziņo, ka mūsu nav sarakstā. Sajūtos, kā pēdējais sūds. Sākam skaidrot, kur un no kā esam dabūjuši ielūgumus un ka strādājam (vismaz kāds no mums) ar modi saistītā uzņēmumā. Meitene vēlreiz pārskrien pāri sarakstam (it kā ar pirmajām divām reizēm nepietiktu) un noliedzoši pakrata galvu. Baigais abloms, vīkšos jau griezties apkārt un pilnīgā apkaunojumā pamest zāli, bet tad meitene paziņo: "Jums būs stāvvietas". Pirmajā brīdī it kā prieks, ka modes skati tomēr redzēšu, bet drusku arī tāds sašutums, ka visā tā ielūgumu čekošana tikai, lai parādītu man, ka Tevi jau te neviens nemaz ar negaida un tu esi zemākas kārtas cilvēks, jo tu neesi sarakstā. Ievēroju, ka slepenajā sarakstā daudziem vārdiem pretī rakstīts "blogeris" (ir jāpieraksta, jo neviens jau reāli nezin, kā viņi izskatās IRL) un nodomāju, ka jāieraksta man arī kaut kas savā blogā (šeit) un varbūt tas mani kaut nedaudz pietuvinās cilvēkiem tur (sarakstā).
Ieeju iekšā uzgaidāmajā zālē. Cilvēku daudz, bet vienīgā reālā slavenība ir Deniss Ševeļovs. Nav ne Markus Riva, ne Agnese Kleina, ne Aleksandra Kurusova. Es atvainojos, bet kur es esmu nonācis? Šķiet, daudzi gaidītie preses un neatkarīgo mediju pārstāvji nav ieradušies, jo daudzi krēsi, kam virsū uzlikta lapiņa rezervēts, tā arī paliek tukši līdz brīdim, kad lapiņas tiek noņemtas un tiek dota atļauja mums, otrās šķiras ļaudīm, apsēsties uz šiem krēsliem, tādejādi vēl vairāk nonivelējot ielūgumu un "saraksta" nozīmi.
Tad (ar stundas nokavēšanos) sākās modes skate. Salīdzinot ar visu to buzz, kas radīts ap šo pasākumu, pati modes skate likās pašķidra. Tērpu bija maz, un visa skate ilga aptuveni 7 minūtes. Un vēl tie vīriešu modeļi tik neveikli staigāja pa mēli, ka man nācās aizdomāties, vai tiešām šādās amatieru modes skatēs pastāv tik klaja nevienlīdzība un no meitenēm tiek prasīta modelēšanas pieredze un prasmes, bet no zēniem ņem katru Matīsu un Reini, kurš ir ar mieru piedalīties?
Un es laikam tādas drēbes nepirktu. Bet ai ierakstu pabeigtu pozitīvi varu pateikt, ka tur bija bezmaksas alkohols.

Rudens ir nomācošs gadalaiks. Gatavojoties drēgnajiem rudens vakariem iegādājos siltu džinsu jaku ar vilnas oderi. Tagad domāju sākt audzēt ūsas.

Ieveidojot matus visgrūtākais ir panākt to vidusceļu - tā lai izskatās labi, bet neizskatās tā, it kā būtu baigi centies.

Man patīk stipras sievietes. Tādas kā Anna Wintour.
The September Issue - filma par Annu un modes pasauli, kur visi ir skaisti, gaumīgi ģerbti un oriģināli, kā personības. Noskatījos, un palika tāda pēcgarša - cik skarba tomēr tā modes pasaule.

Jebkuras iestādes, kas kaut nedaudz saistīta ar modi, neatņemama sastāvdaļa ir šļupstošs, melnādains pediņš. Fakts.