Nošu burtnīca

Tā diena ir pienākusi. Stunda ir situsi.
Šodien sabiedriskajā transportā maza meitenīte mani nosauca "дядя". Liekās tik nesen vēl biju "мальчик".
Sīkums bet (ne)patīkami.

Darba meklēšana var būt pat diezgan aizraujoša padarīšana. Galvenais ir pareizā attieksme. Šodien izsūtīju trīs pieteikumus uz pilnīgi dažādām vakancēm.
Strādāšu vai nu mežizstrādē, vai birojā, vai lidostā. Vot tāds es, daudzpusīgs.

dažeiz tiešām vajag, kā Mamonovam padzīvot mežā. Lai arī pat es uzskatu, ka viņam nedaudz ir aizgājis ciet, tomēr lielos vilcienos viņa dzīves filozofija nav nemaz tik tālu no manējās. bet stāsts jau nav par to... vienvārdsakot pavadīju četras dienas dziļi latgales laukos ārpus globālā tīmekļa un tamlīdzīgiem traucēkļiem. lai noskaidrojās domas. gulēju pieneņu pļavas vidū un lasīju M. Čaklā dzeju. tāda vot romaņķika...

Kā jau katram veselīgam pusmūža vīrietim piedienas, sestdienu rītos dodos uz centrāltirgu iepirkt svaigus dārzeņus un zivis (gaļu jau mēs, protams, uzturā nelietojam). Tante gribēja iestāstīt, ka mazsālīti gurķiši ir tas pats, kas svaigi - kas tad tur vienu nakti sālījumā pastāvējuši. Neļāvos pierunāties. Tikai svaigi gruķīši, salātiņi, dilītes, tomātiņi utt.

Pēcpusdienā skrēju. Pēc četriem kilometriem sapratu, ka pirmajai reizei pietiks. Rīt skriesim vairāk un tad jau turpmāk trīsreiz nedēļā pa piecītim kā minimums.

Brālis manam dienas režīmam sniedza īsu, trāpīgu raksturojumu: Gejs, bļe...