Nošu burtnīca - Endgame

Turpinot par pašapkalpošanās kasēm, Prismā pēc samaksāšanas tajā kasē ir jāiet caur tādiem vārtiņiem, kādi parasti ir pie ieejas veikalā. Tad lūk, kad vakardien gribēju iziet caur šiem vārtiņiem, tie gluži vienkārši neatvērās. Pie manis pienāca konsultants, izbrīnā uz mani paskatījās, pavicinājās ar roku gar tiem vārtiņiem un tie tūlīt pat atvērās. Šis notikums mani ne pa jokam satrauca. Vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēks nav tikai dzīvs vai miris - pastāv vēl arī daudzi starpstāvokļi. Var pietuvoties tuvāk būšanai mirušam nekā dzīvam un pats to pat nepamanīt. Bet, piemēram, suņi uzreiz atpazīst šādus moribundus un izturas pret tiem samērā naidīgi. Arī elektroniskās ierīces spēj uztvert šīs nianses. Tāpēc brīdī, kad neatvērās vārtiņi, es uzreiz sapratu, ka es varētu būt viens no viņiem. Tāda "nepārtraukta nāves klātesamības sajūta". Gluži kā Vladiņam.