apjausma par pakļaušanos laika likumiem
Oct. 4th, 2012 | 06:44 pm
From:: vinsents
[..]viņš manī radīja divējas šaubas, kuras izraisīja briesmīgas ciešanas. Pirmām kārtām kļuva skaidrs, ka (es taču joprojām biju pārliecināts, ka stāvu uz neskartas dzīves sliekšņa un ka došos tajā iekšā tikai rīt no rīta) mans mūžs jau ir sācies, vēl vairāk - tas, kas sekos, nebūs sevišķi atšķirīgs no iepriekšējā. Otrās bažas - patiesību sakot, tikai cits pirmo veids - bija apjausma, ka es neatrodos ārpus Laika, ka esmu pakļauts tā likumiem gluži kā romāna personāži, kas tieši tā dēļ radīja manī tādas skumjas, kad Kombrē savā vītolklūgu patvērumā lasīju par viņu dzīvi.
Teorētiski katrs zina, ka zeme griežas, bet īstenībā neviens to nemana; zeme, pa kuru staigājam, nekustas un mēs varam dzīvot mierīgi. Dzīvē tāpat ir ar Laiku.
M. Prusts "Zudušo laiku meklējot"