vajadzēja taču būt tā, ka man ceturtdien uzprasīja: "vecīt, esi gulējis -10 grādos?". tobrīd mana pieredze sniedzās tikai līdz -1, esot pilnīgi izmirkušam. toreiz bija auksti.
sestdien, 6:54 no Juglas ar vilcienu līdz Valmierai. Somas plecos un aiziet pa tākām ceļiem un brikšņiem uz Cēsīm. Kad 7 cilvēku sastāvā, ar diezgan ievērojama lieluma ceļasomām iegājām Valmieras Statolā pārdevēja aizdomīgi skatīdamās uz mums noteica vien, ka tādus šeit esot redzējusi tikai vasarā.
tā nu mierīgi gājām. Sākumā gar pašu Gauju, vēlāk arī pa mazām taciņām un nelieliem ceļiem. pirmājā dienā nogājām vien kādus 13 km. līdz tumsai jau bijām paspējuši iekurt ugunskuru un sagatavot guļvietas. daži gulēja teltīs, daži vienkārši guļammaisā zem egļu nojumes vai tenta. Pie ugunskura bij silti. Bet atlika atiet vien dažus soļus no tā, lai tiešām teiktu: "daba, bļe".
guļammaisā bija silti. arī tāpēc, ka biju uzvilcis jauno armijas apakšveļu. visi mierīgi nogulēja savas 8 stundas, dažs pat vairāk. kurš nu saldā miegā, kurš drebinoties.
Vajadzēja taču sagadīties tā, ka bija šīs ziemas aukstākā nakts. Pienāca ziņas, ka Cēsīs esot bijis -24, Valmierā -20, tad jau mums noteikti bija pa vidam.
No rīta pabrokastojām, savārijām meža tēju, ko saliet termosos. pie ugunskura atkausējām ledu caursalušajās ūdens pudelēs. un devāmies tālāk.
Bija skaista diena ar -17. vējš nedaudz aprāva seju. bet vispār visu ceļu bija diezgan jautri. izņemot pēdējos 10 km, ko kliboju. Laikam jau tomēr bij neliela pārslodze vienai kājai. tad arī man paskaidroja: "iedomājies, ka tas nav ar Tevi".
visā visumā bija super! vienkārši fantastiski! un mans dienu iepriekš pirktais termoss sevi attaisnoja, jo es pēc 27 stundām aukstumā no termosa varēju padzerties aukstu tēju, citi, varēja tur saliet karstu ūdeni, lai izkausētu ledu.
jēga? nav jāmeklē. Ja jūti aicinājumu un esi pietiekoši slims, ir vienkārši jāiet.