Vai var būt vēl skaistāk, kad naktī zvana kapteinis un saka, lai vedu viņu ārā. Un tad mēs laužamies cauri priekšostas ledum un stūre vispār neklausa, bet tad aiz vārtiem palieku es viens uz tiltiņa vilnas zeķēs un cepurē. Saprotu, ka šī dāvana man tika uzdāvināta pirms gada, bet tobrīd tas šķita kā sods. Fonā drosmīgi skan Latvijas radio 3 Neakadēmiskā programma ar Mikelandželo. Rīta krēslā lec pavisam izdilušais mēness un Liepājas atblāzma paliek aiz horizonta.
Dzīve, es tevī ļaujos.

Trīspadsmitais gads uz kuģiem. Pirmā latvijas osta. Un kapteinis saka - ved viņu iekšā.

Laikam jau līdz šim vislabākais moments ir bijis, kad paskatoties pa tiltiņa logu lejā uz ūdeni tiešām varēja redzēt, ka eholote nemelo rādīdama vieninieku.
Ekspedīcijas vadītājs skaīdamies pa kreisā borta logu piebilda "es arī redzu".

Mēs ejam uz Kvitøya Svalbārdai pa ziemeļu pusi. Magnusam, kurš ar saviem kuģiem šeit stradā jau piecpadsmit gadus bija pricnipā tikai divi padomi. Brīdinājuma signālu eholotei likt uz astoņdesmit meteriem un būt uzmanīgiem.

Varbūt zeme ir radīta vienkārši tāpēc, lai saprastu, kas ir skaistums.

Iespējams, vienīgais jēdzīgais iemesls vēlmei dzīvot ilgi varētu būt, lai kaut ko saprastu.
Nevis iemācītos, uzzinātu, piedzīvotu vai sasniegtu, bet, lai saprastu.

Sēžu Svalbārdas arhipelāgā uz 1970 gadā būvēta kuģa, klausos Pearl Jam un atceros kā mēs bijām uz koncertu Berlīnē.
Skatos kā garām slīd ledus blāķi un kalni gandrīz gatavi atklāties savā pilnībā aiz miglas vāliem. Zaļi, melni, brūni, pelēki, sarkani. Locījušies kā tādas kārtainas kūkas pirms miljoniem gadu.
I'm still alive jeah, I'm still alive..

Šūpuļtīklu iekāru zem debess uz klāja, kad atvēru acis viss zvaigznājs man priekšā. Dienvidu krusts ir virs baržas, guļ mēness pa labi. Skan fenderu ķēdes brīžam par skaļu.
Šis zvaigžu paklājs kā pasaulīgā mīlestībā apskaujošs šķiet.
Lai kā būtu citur, paldies Tev par šo.

Trīs nedēļas vēl nav pagājušas. Es naktī izeju ārā, un brīžam piedomāju, vai uzvilkt džemperi. Un tad es ieskatos termometrā, kurš rāda divdesmit deviņi.

Hondurasiešu kolēģa iedvesmots mēģināju ienirt un no gultnes uznest sauju smilšu. Vairāk par astoņiem metriem jau tur nebija, bet tomēr neizdevās, jo neizlidzināju spiedienu ausīs. Tad tur garām paslīdēja raja un vēl pat pēc vairāk kā divām stundām jūras ūdens turpināja līņāt no deguna visnegaidītākajos brīžos.

Okeāns tik mierīgs, zvaigznes tik skaistas un mīlestība tik apņemoša.

Mans iecienītākais vēja stiprums jūrā ir 5 pēc Boforta skalas. Tā nosaukums angļu valodā pilnībā iemieso manas sajūtas baudot to vaigā, kā arī atspoguļo šīs dabas parādības patieso garu.

Dzinējs ir apturēts, kuģis liegi šūpojas, saule spīd, vēja nav un uz tiltiņa skan itāļu radio skonto.

Šeit Maltas malā, kur vilnis mūs mētā un lietus triecas logā pie zibens, kas jau acīs kož un savas šautras triec jūrā. Kad vējš metas pa simtastoņdesmit ar visiem saviem mezgliem pa vairākām reizēm.
Es jūtos tik dzīvs.

Television ir tā grupa.

Ar skriešanu sanāk līdzīgi kā ar alkoholu kādreiz. Tu zini, ka sāpēs galva, bet tāpat bija patīkami malkot.
Tuvojoties piektajam kilometram tu jūti, ka sāpēs ceļi, bet tikai ap to laiku tu nokļūsti tādā patīkamā pārvietošanās vēlmē. Tieši tā pat ar cigunu, kad tikai ap septīto minūti sāc just nomierinošu un atbrīvojošu sajūtu, kas tik patīkami ļauj justies būt vieglam.

Televīzijā rāda Vanilla sky.
Un atkal es atceros laiku pirms.

Uz mazā tiltiņa skan Pārsons.
Mēs atkal virzamies uz priekšu. Es skatos, kā Biskajā vēja vilni lēnām nomaina ilgi gaidītais, milzīgi lēnais okeāna gurdvilnis. Priekšā garām paslīd valis kā tāda skaista Dieva dāvana. Un viss, ko spēj darīt ir vienkārši smaidīt, jo, kur gan dzīvē vēl ir skaistums, ja ne mirkļos šajos, kam ļaut sevi apņemt.
Atvērto durvju caurvējā lapas grasās laisties vējā. Lai skrien! Arī tām ir jādzīvo.
Kā gan, lai nesmaida, kad skaistums visu caurvij. Kad matroži atkal var izkustināt savus no matračiem sāpošos kaulus. Kad slidinot roku gar reliņu tev vienā mirklī sauja pilna sāls. Kad uz krēsla atkal var sēdēt. Kad krūzi var liet pilnu, kad dušā nav jāturās.

Eddie Vedder - Long nights

Šonakt es skatos uz Sicīliju.