24 Februāris 2012 @ 22:23
Skibsdagbog  
Mans modinatajs zvana 7:30.
Es piecelos bez desmit, un brokastu putru edu tris klajus zemak, bez piecam. Bez vienas esmu uz tiltina.
Astonos esmu pienemis vakti.
Divpadsmitos steidzu sarakstit zurnalus. divdesmit pari edu pusdienas.
katru otro nedelu pulksen sesos mainu vecako paligu uz vakarinam.
Astonos pienemu vakti. Pusnakti nododu. Divdesmit pari esmu gulta.
Katru otro dienu vakara vakts ir piecas stundas, ja ejam pari okeanam uz rietumiem - tris, ja uz austrumiem.
Viss ir vienkarsi. Tikai dazreiz gribas pagulet ilgak par septinam stundam.
 
 
( Post a new comment )
(Anonīms) on 28. Februāris 2012 - 14:25
Teksts ir diezgan vienmuļš un saprotams, tikai tā domuzīme lika sarosīties- ka kaut kas ir palaists garām, īstenībā, kaut kas tikai sekoja :)
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]vins on 29. Februāris 2012 - 00:35
Tātad ikdienas sajūtu ir izdevies pārvērst tekstā.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)