16 Aprīlis 2011 @ 00:07
Pecgarsa.  
Pametot baru, es teicu, ka tas, kas gaida majas,lai paliek mana zina.
Vini pasmaidija, kas bija ari mans merkis.
Vienigi tie nezinaja,ka tur busu vien pats ar sevi.
Tacu gribetu,lai tur butu vina, kas taluma, kas vairs nav mana.
Patiesiba pretiga jau metas ta dzerstisanas pa krogiem. Par maz izaicinajumu dzivd piespele. Tai ari par maz pienemu vnk.
Tar viss pec tam, kad gan jau ari Lietuva ar orkestri busim trijnieka iekluvusi.
 
 
( Post a new comment )
_adriana_[info]_adriana_ on 16. Aprīlis 2011 - 16:32
Man brīžiem ļoti patīk lasīt to ko raksti. Tā saldsērīgi mazliet. Redz, ka tomēr kāda ir tādu Tevi, mūžīgo ceļotāju, aizķērusi. Ne visam mums ir jāpieder, to esmu sapratusi pilnīgi noteikti, ir jābūt tā, ka daudzi cilvēki ir pa ceļam un no visa vērtīgā paņemam pa mazam gabaliņam, ieliekam kabatā, un zinam, ka tas vienmēr tur būs. Saldsērīgi, manuprāt, ir diezgan precīzs apzīmējums, jo tāds vārds kā skaistskumji, laikam jau netiek lietots :)
(Atbildēt) (Link)