Eju pirmās medicīniskās palīdzības kursus.
šodien mācījāmies darbības ar cilvēku, kam iespējama mugurkaula trauma. Kad tēloju cietušo, tad baigi jocīgi. Kustēties nedrīksti, galvu tur ar skatu uz augšu, apkārd vairākas galvas darbojas, acis šaudās, rokas noteikti kustās. Jocīgi tapec, ka es iedomājos, ka tāda diena taču varētu pienākt. Kad viss uz ko būšu spējīgs būs acu kustināšana un siekalas tecināšana.
Pēc nodarbībām uzvilku ķiveri, izbraucu no parkinga un uzsitu pa sajūgu. Aukstā riepa darīja savu un es atkal jutos dzīvs. Tā pat kā no rīta, kad starp mašīnām traucos uz nodarbībām.