| Problēmas cēloņa meklēšana |
19. Jun 2011|17:46 |
Vakardien no rīta atstāstot savus piedzīvojumus ar Kristīni ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) elina klausījās kā mazs bērns viņas mīļāko pasaku pie virtuves galda. Jo tas ir viņu hobijs iejaukties citu cilvēku dzīvēs, it īpaši manējā (man pilnīgi uz visām ierīcēm ir paroles, katra savādāka, lai nevar atkost (pusi viņa kaut kā ir izsitusi no manis)), jo viņai droši vien, ka nav ko darīt dzīvē. Jā, patiešām, kad es veidoju savu galaktisko impēriju un ceļu milzīgas pilsētas, lai cilvēkiem būtu, kur dzīvot un strādāt, tad viņa visticamāk stāvu augstāk spēlē katanu un skatās intigranti (vai kā to sūdu sauca). Un pēc stāsta tikai nopūtās un pavaicāja man, ko viņa tādā kretīnā ir atradusi. Jā, tiešām...
Un te jāsāk meklēt problēmas cēlonis. Kāpēc man 4 no rīta ir jāslapstās kaut kur pie skolas dīķiem, lai man nevajadzētu klausīties?
To visvairāk man patīk darīt (meklēt-domāt), kad es strādāju fizisku un mehānisku darbu. Šorīt, kad tēvs uzaicināja pastrādāt (viņš vienmēr paprasa vai es gadījumā negribu pastrādāt piecas minūtes - tas nozīmē pāris stundas), tad brīdi padomājot nācas piekrist. Bija mazliet grūti pēc vakardienas un mans ķermenis prasīja svaigu gaisu un brīvību. Tā nu aizbraucu pakaplēt ķirbju vagas, paēdu zemenes un sakrāmēju malku pie vectēva mājas, un padomāju par visu.
Sākas tas viss ar to, ka es šad tad atrodu dvēselei tuvus cilvēkus. Un nekautrējos ar viņiem parunāt. Parunāt par dzīvi, par jūtām, par prezidentu un par uzskatiem. Šad tad sarunas ieilgst un kļūst tuvākas nekā parasta saruna pie veikala kases, vai nevarētu palaist ātrāk samaksāt par kilogramu mandarīniem. Tad arī rodas problēma, jo cilvēki sāk gribēt vairāk par sarunu. Man patīk atrast kopīgu valodu, domas, bet dažreiz tas aiziet par tālu. Kā tas bija Kristīnes variantā. Un ne tikai viņas. Tāpēc laikam es būšu spiests abstrahēties no cilvēkiem, lai nesagādātu sev un citiem problēmas, kas varētu izpausties uz regulāru vēstuļu neatbildēšanu. Tā ir vienkāršāk un efektīgāk.
Par vakardienu - ņemot vērā, ka ballīte turpinājās Koknesē visiem, tad mūsu četrotne izlēma, ka varētu tā pa mierīgo pasēdēt pirtiņā uz paspēlēt poļu duraku, lai nebūtu jāstrīdās, kurš no mums ir lielākais idiots. Uz beigām jau pazaudēju skaitu, jo izlēmām dzert džentlmeņa komplektu (0,5 šņabis uz 3 un katram pa 5 aliņiem), bet man tā liekas, ka Dagors ar Piču bija lielākie auni. Un es ar divām reizēm mazākais, jo man tajā vakarā ļoti veicās ar kārtīm. Bet tā kā visi teica, ka varēt tā pa mierīgo, tad, protams, ka nebija. Ieradās skaabais ar šampi, jo viņai vakar bija dzimšanas diena un mums bija jauns līderis durakā. Nu... jo viņa ir duraks. Un ballīte iekustinājās ātrāk, jo mums visiem patīk apcelt to viņas tizlo frizūru. Katrā ziņā ballīte vēl turpinājās 4 no rīta, kad braucām uz pļaviņu hesu un zvanījām māsām Orliņām, lai piedāvātu seksu trijatā un pēc tam Lūcijai, lai noliktu viņu un paziņotu, ka viņas dzīve ir neizdevusies, bet mūsējā gan ir.
Viņa ir tikai mirstīgā un man nāksies viņu tāpēc izdzēst no draugiem.lv. Un arī citus cilvēkus, kas mani tur atpakaļ.
p.s. Irēna atbrauca no Dānijas un tikko bija iebraukusi uz vienu tasi kafijas, lai varētu visus aprunāt. Tas ir nepieciešams. Kā arī viņa ir iespaidojusies no ērtās dzīves rietumos un ir palikusi vāja - viņa grib atpakaļ pie cilvēkiem, kas smaida tāpēc, ka tu esi. Ironija, jo man likās, ka viņa ir stipra.
|
|