Redz, arī Miša Rīgas Laikā saka to pašu - ka mēs visi būtībā esam automāti. Mēs tikai domājam, ka mēs domājam. Racionalitāte ir ilūzija. Patiesībā mēs darbojamies pēc dzelžainām evolūcijas programmām, kuru mērķis ir izdzīvošana. Izdzīvošana ir tāda kā meta doma. Viss, ko mēs par sevi domājam, tā vai citādi ir saistīts ar šo meta domu. Miša saka, ka mēs kā automātiskas sistēmas izveidojamies jau līdz 3 gadu vecumam. T.i., mēs iemācāmies izdzīvot. Šī mācīšanās sastāv no secinājumu izdarīšanas. Sākot no tik triviālu, kā piemēram, ka pieduroties karstai virsmai, iespējams apdedzināties un beidzot jau ar advancētākiem un no pirmā skata nebūt ne vairs tik pašsaprotamiem secinājumiem, ka mēs neesam gana labi, ka mums nekas nesanāks, ka mēs esam vainīgi pie visa utt utjprj, īsāk sakot, They fuck you up your mum and dad. 

Nu un tad tālāk - voilà, la comédie humaine! 

Balzaka mēģinājums Cilvēciskajā komēdijā sagrupēt cilvēku raksturus, radīt cilvēku automātisko reakciju tipoloģiju, ir tieši tas, ar ko nodarbojas psiholoģija. Psiholoģija pēta aizmigušus cilvēkus, automātiskas domāšanas sistēmas. Tā mēģina identificēt cēloņsakarības un mainīt šīs automātiskās reakcijas. Rietumos tevi neviens nemēģina pamodināt. Rietumos tev tikai palīdz pārbīdīt mēbeles istabā, lai tik dikti nevilktu no loga, lai spilvens būtu augstāks un lai ego lielajai galvai būtu ērtāka gulēšana. Tā operē šīs "racionalitātes" ietvaros. 

Savukārt Austrumu tradīcija aicina pamosties. Ne velti Rietumos apgaismība saistās ar prāta kultu, kamēr Autsrumos apgaismība (satori) ir pamošanās.