|
|
|
May 8th, 2018
06:51 am
6:50
Pamodies ,nepameta sajuta ka sapņoju ko nozīmīgu.Tā gan ir tikai pagatne kuru sakartojam,tomēr;-)
Izmetu vēlā stundā loku pa pilsētiņu,tik savādi ka patika pastaiga.\
Tagad stars uz darbu,šodien centrā jaliek stalažas un javico maja;-)
Būs,pa skaisto diena.
Zvans uz mājām,deva sajutu ka vel ir cerība.
|
May 7th, 2018
08:21 pm
20:21
No darba mājās,to verdzīgo sajutu nebiju izjutis 4,5 gadus.Kad apkārt klīst cilvēki un smikņajoši noskatās,kā mēs pēc 15:00 vēl strādājam.
Arī pāri ielai ,objektā lietuviešu čaļi leja formās betonu līdz pat 19:00.Uzreiz skaidrs,hm no viestrādnieku sugas.
mājas ,jānomazgajas,japaēd un rīts atkal 6:00 lai 7:00 var startēt.
Vājprats sajutās kad jūties ne tur kur gribas būt,un dari kaut ko kas jādara jo par to maksā.
Domās jau atminejos,kā savā zemē frezeju kartupeļiem zemi.
njaaa..
|
06:43 am
6:43
Pamodies,miegains veroju ar tējas krūzi aiz loga skrienosos mākoņus.Tie rotaļājas pāri kalnam skrienot,te atsedzot kalnu smailes,te notinot tos līdz horizonta apmeriem.
Tēja,cigarete un laiks braukt pakaļ stalažām.
Pa ceļam mācību stunda Norvēģu valodā iekš aplikacijas,un vakarā ģitaras vingrinajums pirkstiem.
Dienas režims nosakami prognozējams: Japabeidz šodien objekts.
Cerības uz algu,ja viss izkustas,kā vajag.
Tējas malks un dodamies ceļā.
Kole\gis Karlis nopietns,kā pūpēdis.
Edgars aizvien dzen jokus kā jau divdesmit piecos gados to dara ikviens,kuram jūra līdz ce;liem.\
Kur tas neprāts pazuda man?
Bingo,sapnī no stūra izskrēja kazu bars,to manu foršo kazu bars,priekšgalā Sāra ar lielajiem ragiem.
Tā sākas pirmdiena...
|
May 5th, 2018
08:40 pm
Vakars.
20:47
Šeit sākas izlaidumu laiks.
Pilsētā pilns ar pārlaimīgiem jauniešiem,kuriem šķiet,ka nu tik sāksies dzīve.Viņu degsme pēc diploma saņemšanas ir lielisks dabas motīvs,lai sperma nekārtos jau pirms olšunas.
Ciniski ir skatīties uz šo apbrinas vērto īpatnību šunu līmenī,kad hormonalā balansa ietekmē jaunais cilvēks tiecas izzināt pasauli,tiekties ,censties un sasniegt kaut ko netveramu.Kas galu galā izrādās vien tikai atbilstoša partnera atrašana lai nodotu savu gēnu materialu tālāk.Skan baisi,bet tāds ir tas ietvars ārpus socalās vides ko esam uzbūruši savu smadzeņu ietekmē.
Skatoties uz visu šo savdabīgo karuseli iekritu uz mirkli savu skolas laiku apburtajā nojausmā.Stavēju skatījos apjaušot,ka mans skarbais realisms arī uzradās tikai pēc 25.
Līdz tam jūra bija pārpeldama,pasaule pie kājām un sapņu vairāk,kā zvaigžņu virs Rīgas centra vasarīgā novakarē.
Aizvien vēl kāds mans neizsapņotais sapnis spēj sentimentāli mani sāpināt,kad ļaujos.
"ipaši attiecībā"uz emocijām pret cilvēkiem/būtnēm kas ir nepastāvīgas ka laikapstakļi.
Es esmu tālu no mājām,svešos cilvēkos.Viņi runā man netverami vēl.Kas mani glābj no realitātes skumjā seklua caur kuru jaizziet katru valodu apgūstot.Tā bija ar dzimto,tā ar otro un trešo.Kamēr nesapratu likās ,šķita ka atklāšu jaunu pasauli,kā sāku saprast,reizēm nāca skumjas no sekluma un nelāgā satura ar kādu apkārt dzivo tik daudz.
Vēl esmu dzīvs,fiziski dzīvs un dziļi kaut kur noslepts viss maigums pret cilvēka sugu.Ar ilgām pēc mīlestibas tīribas lai no kurienes tā pret mani nāktu.
Ilgojos sava suncīša,un ieritināšanās siltā segā ,azotē kura nespiež.
|
May 3rd, 2018
11:19 pm
Novakare,pēc vietējā laika 23;20 min,sēžu kā sabozies zvirbulis koptelpā pie kompja.Pēc darba atnācu noplīsu,kā nošauts,izsalu uz 4 stāva laukuma pindzelējot.Vējš iekodās cauri drēbēm kaulos,knieza līdz drebulim.
Algas diena tālu,bet aizvien nestabila iekšējā sajūta par visu.Vai zāles dara savu darbu,kāpēc sāp muskuļi no trepju kāpšanas.
Neatbildēts jautājums aizvien,kāpēc vispār parakstijos dzert zāles,ja neredzu jēgu savai eksistencei lielos vilcienos.Jo,iekšā urdās tā apziņa ka vairs nekam nederu,nodzerties neredzu jēgu,un vispār miršana vairs nav definatīvs, bet pagātnes promoncialis. Skatos uz visu ar skumjām,kā notikumiem ārpus manis,nekas iekšēji neizbrina.Šaubas šķiet tikai miglas zona prātam.
Kaisle ir rimusi,cerības vairs nav.Ieraugu sevi glaunajā vannas istabas spoguļa atspulgā - neatpazīstu sevi.Zāļu iedarbība ir tik manāma,ka sajūtos staigājoš mironis.Tik vien,kā vēl pats kaut kur iet, nevis ness.
Pastav cerība,ka būs alga ap 20 maiju,un ko tas dod?Aizskaiti visu,un turpini vergot,vergot,vrgot,prieka nekāda.
Zinu,ka tur palika pāri jūrai plaukstošas pojenes,zemenes,avenes,un rindas ar krumiem.
Mans suņa bērns,kura smarža liek sajusties bērnības drošumā.
Un tas viņa neviltotais prieks,kad sagaida kā vaktē jo esmu viņa labākais draugs.
Un te esmu muļķis..
Zinu viņš gaida,gaida uzcītīgi..aposta mantas istabā pie vecākiem un skrien ārā.
Bet es muļķis esmu pāri jūrai vergot papirīšiem atbraucis.\
|
06:43 am
Ir 6:40.
Modos naktī 3 reizes,izsvīdis sevi.
Pirms miega noskatijos garstāvokļa uzlabošanai Gestes horoskopu.Sadabūju pretēju efektu.
Ja pirms tam par mājām veiksmigi biju piemirsis domāt,tad tagad pēkšņi iekšā atmodās sātana bikses.
Nu,tas maiss ir vaļā.gribas mājās pie savas zemes,plaukstā sajust dīgstošu kartupeli,avenes redzēt augam.
Pēc |miskastē niršanas| aizvakar guvumu savāriju suteklī.Dārzeņu suteklī.(Puķkāposts,kaposts,paprika,kartupelis,burkāns un protams cūku ribas saldetās)
Dārzeņu sautejums krāsotājam līdzi ir ko ņemt sev un vēl diviem letlandiešiem.
Saitā sarakstos ar Sauduarabijas divainīti kas mācās štatos par visādiem niekiem.
Un tagad strebju savas dzīves dārgako tēju par 8-eirām paciņa.(prieks,ka 200 gr).
7:30 braucam uz objektu.Gulēt gribas,bet nav vaļas.Ceru kādu dienu nogulēšu 12 h;-)
Nu,jā ar Norwegian Bookmal sokas lēni,bet pacietības pietiek.Mierinot sevi,ka suni var iemācīt viskaut ko,tad jua es ar drīz kaut ko sapratīšu.Pagaidām,nevella.
Ok,jaiet salikt traukos sautejums,jaielej pudelē ūdens.
No zālem sāp gūžas,un gurst muskuļi.Ceru pazudīs blakne.
Man ir nepilni 40,bet grabažojos.
p.s Domāju,kur ir mana leiputrija;-)Geste viņu redz.Laikam jaliek citas brilles.
|
May 1st, 2018
08:24 am
Esmu uz vietas Norvēģijā,jau norukātas divas dienas.
Darbs kaulus nelauž, bet domas par mājām piemeklē.
Tās kā nelūgti viesi ielaužas tagadnes situacijā,
Kā pārmetums,kā jautajums aiz kura nav konkretu robežu,bet ir tikai fakti.
Ir skaidrs,ka kaut kas kopumā mājās nav labi,un vis drizāk ar pašiem mums,ja reiz ārpuss viss ir labi.
Jo nekur nav ideali, bet tomer tik daudziem ir jabrauc prom lai kaut ko izdaritu savadāk.
Kaut kas nav lidz galam
|
March 25th, 2018
11:44 pm
Dzivojot mazā miestiņā,kur viens otram kāds kādam rads.Nepatīkami ir konstatēt,ka kāds ievac veselības ziņas par mani,un tad izklačo pa ciematu,kā kaut ko ārkārtīgu.Rezultātā ir neomulīga dzivošana,izolacijas situācija.
Kad tavs kaimiņš pēkšņi Watsapa tev raksta: Zini atvaino,bet mani senči izzondeja,ka tev tur tā un tā,kapec tu neko neteici,kapec man bija tas jaklausās.Un zinu,tas bus tikai starp musu radiem tagad zinams.Man tajā brīdi,gribejās lamaties,bet es pacietigi apskaidroju,ka man nav visiem jaizkarina veselības karte deguna priekšā.Un vispār ,ar kadām tiesībām,kāds okšķerējas manā privataja dzivē?
Trakakā sajuta ir ta bezspeciba,jo neviens neko negrib darit,un pat nav īsti nojausma,kurš varētu šo informāciju nosargat,kā arī sodīt to ārstu,kas ir skatijies manu e-veselibu,un detalizeti izstastijis manas zaļu programmas ietekmi,manu situaciju?
Ombucmene ir tada dekoracija,ka kauns zvanit.Kur tad lai griežas?Jo,mediķis tak nedrikst stastit kreisam personam par sveshu cilveku veselibu!
|
March 3rd, 2018
11:43 pm
Pēdējā laikā ,kopš terapijas naktīs nenormēti košuma sapņi,spilgti koncerti,pasākumi,viss notiek tur miegā,visa dzīve pārcelusies tur.Interesanti notikumi,cilvēki satiekas,bet tik nereāli realistiski,ka pamostoties mirkli purinu galvu lai tas viss sabirst pret realitātes drupām pa vietām.Un tad jau cigarete ,tēja,viens ,divi,tris es esmu atkal fermā uz strīpas.Lai gan nenoliedzu miedziņā ir tik labi,tik spoži,spilgti,reali,'pa īstam.
|
11:35 pm
Nu ko 20 dienas terapijas ir aiz muguras,ja neskaita pirms miega karstumus,bik nelabas dūšas citu brīnumu nav.Tātad varēšu doties ar visu terapiju rukāt.Izmaiņas locitavās būs lēnas,līdz ar to ne tik jūtamas,vismaz patreiz.
Stundas 6 pēc ripām jāguļ,citādi kā izdirsta vīnoga,ne tur ne šur.tā sacīt ne pisējs,ne karog nesējs.Omas tad ar nav,var pat neiespringt.
Uz ausīm skan:Alex Christensen & The Berlin Orchestra - Infinity
Jumtu rauj nost labā nozīmē,ārā pilnmeness, bet man galīgi dafeņi,jumts tāpat anti socials pašā pamatā.Nakamajā nedēļa deportēšu Mašku uz pilsētas džungļiem,un tad sākšu revidēt savu eksistenci līdz vienreizejam piegājienam.
Amen..Letiš apvainojies manī pret visu sistēmu, bet igaunis pragmatiski sakās būt mierīgs.
Zēl tikai pāris nianšu ikdienas līmenī ,pārējais vairs nenonoka, ne maz..nu labi ,labi,iekšēji grauž kā tāds ķirmis, bet spītigs tak,johaidī,spītīgs kaut arī padevies;D
Current Music: Alex Christensen & The Berlin Orchestra - Turn The Tide
|
February 13th, 2018
11:02 pm - Bums
Terepija ir burvīga.
Pirmajā dienā karuseļi,nelaba dūša.
Otrajā vairs nekas,
Trešajā es atļaujos ēst stundu pēc.
Pasauli atklāju no jauna.
|
February 7th, 2018
12:48 am
Ja nu visums izspēlētu joku ar mani un man butu loterejas laimests ,lielā loze.Es izpirktu simtiem hektāru zemes un ļautu brīvi dabai atgūt savu skaistumu bez cilvēka iejaukšanās.
Utopija,mierinājums;-)
|
February 6th, 2018
04:08 pm - Sniegs.
Rīta agrumā austošā gaismā atverot durvis paveras baltums.No sliekšņa līdz pasaules malai ko redz acs ir balts sniegs.Austrumos uzlekusi saule,spoža ka pat aizsegta ar sniega mākoņiem liek sevi manīt atspulgos uz baltās segas.Tā stāvu durvīs ar cigareti zobos, un jūtos dabas priekšā vainīgs,ka nenosargāju viņai atvēlēto laukumu manā nenormalajā pasaulē.Vēlāk pēcpusdienā kad vedu nokundēt olas,es redzēju kā manā nepļautajā pushektārā iespurdz mazi putni vībotņu nokatušajos stiebros.Arī stirnu karpījumus samaniju.Interesanti ko tās atrod zem sniega segas? Šodien jūtos muļķis mazliet jo noķeru sevi pie domas,ka bāc vēl 3 nedēļas un man jāiet pasaulē pelnīt nauda kuru man personīgi nevajadzētu ja vien tā sistēma ap mani būtu balstīta uz citām vērtībām.Utopiska iluzija,es esmu daļa no pasaules šausmām,bieži saprotu ka iedomas ka esam visu vareni ir tikai tāpati iluzija.
Zāles stāv uz galda un man ir bail viņas sākt dzert,jo solijums ka tas pagarinās manu dzīvi ir maldīgs brīdī kad izlasi pavadošo instrukciju.Visa atlikusī dzive ar ripām bez kurām viss notiek vēl atrāk kā pirms viņām.Jā,uzmeklēju cilvēkus kas viņas jau lieto,un ir atguvušies, bet man īsti vairs negribas neko no tā ko stāsta ka dzivot ir skaisti.
Sniegs ir fantastisks,un zinu,ka tam ir ļoti liela nozime lai pavasaris būtu īsts;D Kāpēc tu pajautāji?Tāpēc,ka kūstošais sniegs satur slāpekli,viegli uztveramā augiem formā,kā arī augsnē tas nonāk pakapeniski.Neatceros vairs kur es to piefiksēju,bet spilgti atceros,ka arī atkusušajam sniegam ūdens molekulu enerģijas atdeve ir spēcigāka par parastu lietu;D at ja tas ir "bulšits",tomēr kallai istabā sniegs izraisa spilgtu spirdzinosu ziedēšanu un aktīvu ataugšanu;D Tā sacīt iepūt man,bet strādā.
|
February 2nd, 2018
02:39 am
Interesanti ir distancēties no pasaules notiekošā vājprāta darot to kas aizpilda vien tikai šo mirkli.
|
January 28th, 2018
09:19 pm
"nerkstu,ņerkstu, bet ej tu sazin var būt tajā nākamajā posmā būs kas interesants;DPat varbūt ļooooti;DĻoti interesants;D
|
12:28 am
Sentimentāls muļķis kaut kur ir derīgs;-)?
Muļīgā sentimentā,trinkšķinu ģitāru,pārdomājot,kurā klosterī šo ākstu varētu paņemt;D
|
January 26th, 2018
01:26 am
Saplēsta sirds mostas...
|
01:11 am
Galva pilna ar sentimentālu huinju, bet staigāju apkārt ar skaidru domu' latviski neskan': jebal visas šamās pārmaiņas,jāpakojas nahuij! Zajebala veģitēt ar bērna cienīgām iluzijām.Visa tā padarīšana ar zemi,māju,un citām ikdienas huinam lidz aknām nogruzī.Ieslēdzu Linkin Parku un galvā ir skaidrs ,ir vienkarši jāatlaiž visa tā vecuma paz;imju herņa jāpaķer lidojums pa dzivi,jo neba pēdējo reizi pendele no dzīves būs.Nav ko man te iespringt Upiša cienīgā "zaļas zemes" laukumā.
Zinu gruti atteikties no padaritā,sastāditā un bla,bla, bet skaidrs ir viens viens pliku dirsu to visu tāpat nepavilk un lai iet viss pa to skuju taku,ja reiz nav bijis iespējams izvilt.
Nav,tā ka dusmojos uz sevi,ka lohanulsa,un nelecu zirgā kad dzīvs bija, bet staipu to beigto zirgu kā dzīvu sev līdz. Naktis murgi,diena murgs..Kaut,kadas vienkāršas ekanomikas sekas nepieņemu,spirinos kaut ko , bet dēļ kā?
Man vairs nav nekā,un tad jau var likt plecā somu un iet. Sakost zobus izrevidēt savu nabadzibu;-)
Un iet,,domāju,ka atradīsies silts pakāpiens pasaules stūri vienam darbaholiskam frikam!
Staigaju pa mežu vēl kā savu,iztirīts,piekopts.Sastāditi koki, un tāda iekšējā cemme,ka bļed nav tā ģimene bijusi nekad...divi brāļi kuri nekad nav spējuši būt brāļi.Lai kā siks centos to visu savilkt vienā veselā..nehera nesanāca.Vecākais izputinaja vidējo, vidējais nostučija mani vecākajam,un neviens nearvienu neko nespēj tik skumja aina ,ka ģimenes nav.
Pofig..to ar esam pieņemuši..modelis skaidrs, sveši tuvāki mēdz būt par asins balsi.
Pēdējais etaps ir jāizvēlas ko interesantu,ko nepiedzīvotu..un jaiet.
Ar atvadām zemniekam manī.
Current Music: Linkin Park - Good Good bay..
|
January 23rd, 2018
12:00 pm - Mazās apņemšanās.
Rīts vēss,izrāpšanās no gūltas prasa sava veida piepūli.Nesaniedzis 40 gadus,mani nomoka ķermenī mitošais apakšīrnieks,kuram pēkšņi ir iepaticies mani padarīt mazliet fiziski nevarīgu.Atverot acis jūtu ka mazliet stīvs,un seja negribīgi uzblīdusi.Pofig,mazais astainais draugs,laiza pieri vicinot asti.Gribu lai tu mani izlaid ārā,tur ārā..tur kur balts,kur viss ir skaists.Tik daudz visādu ziņu ,notikumu.Svempjos augšā,apziņā aizvien ir skaidrs,ka kamēr neesmu miris pienakumi pret saviem dzīvniekiem netiks atcelti.Tas priecē jo motivācija dzelžaina.Svemties augšā,un veikt darbibas kurām ir vajadziga griba.Tās man vēl ir daudz,tieši tik daudz cik vajag lai pēc vienas cigaretes ,un ducošās skaņas tējkannā varētu doties barot vistas,izlaist suņu,pabarot otru suni.Tad atgriesties savā dzestrajā majokli,ko nakts ir izvilkusi sev tuvāk,vismaz ar vēsumu tuvinot sev.Tā nu iestivēts,bet kustams iekuru krāsni,tā sāk lēnām vilkt savā skaņā uz skursteni.Sprakšķi nodod ,ka ir izdevies iekurties ar pirmo piegājienu.Tas liek iekšēji pasmaidit,tātad vēl tik traki ar mani nav.Jo reiz kaut kur dzirdeju bērnībā ka Ome teica,ka cilvēks kas nespēj vairs guni iekurt ir dziestoš.Domadama ar to,ka ja tas ir darits vienmer,un tad pēkšņi nevari vairs,kaut kas nav labi.Uguns kuras,tēja iekustina asinsplūsmu ,sāku samanīt dzīvi sevī.Aiz loga klaudzina zīlītes,to spugšana no speķa uz speķi,knibināšanas jau pusmiegā mudina domāt,ka ir dzīvība arī tur ārā;-)
Man patīk,man tik ļoti patīk sajust dabas esamību tepat,būt ar viņu līdzpastāvošā esamībā.Man bija vajadzīgi gadi lai no plēsoņas,kas ieriko mauriņu,sariktē sterilo vidi ap sevi nonāktu sajutā ka visam vajag savu telpu,un tas mauriņš ir maucīgs mārketinga triks cilvēka stulbuma uzturēšanai.Jo visi tā dara;-)Te pat lauku ciematā mauriņu kā no holivudas filmām ir vairāk,kā vēl kaut kā dabiska.Un tas ir skumji smieklīgi,ka cilvēks ir ar mieru pavadīt stundas ar zāles pļaujamo agregātu didoties pa piemājas teritoriju padarot to gludu un mirušu.Kur nepļautā zālē ir tik daudz dzīvības,kas baro citu dzīvību,un tā ķēdītē iet.Te tiko pieķēru sevi pie domas,ka vairāk bail ir pamest savu dzives vietu jo visi tie putni kas atgriezušies pa šiem gadiem uz dzīvotnes laukumu būs spiesti pamest vietu pēc friko jauno īpašnieku izpļaušanas,izmēšanas.Eh..kur lai saņemas...nu tā jamet mieru prātuļošanai,jāiet savilkt malka mājas krājumos,jo ja šodien ir spēks un duka,tad jaizdara.Lai dienā kad duka nav,var kaut rāpus bet iekšpusē iekurties.
Apņemšanās ir turpmāk ,katru dienu ko uzrakstit sev,te cibā,lai prāts rāmāks..un stresa mazāk..jo viss jau galvā,viss tajā galvā pats notiek.
|
|
|