|
March 17th, 2025
watt
 | 10:19 am Noskatījos "Hayao Miyazaki and the Heron" dokumentālo gabalu (iekš Netflix). (Bet pirms tam noskatījos Away (Zilbaloža, iekš Amazon Prime), nesaistīti. Forši, ka ir pieejams.) Nu re, "Miyazaki and the Heron" labi parāda, cik ļoti ir jāatklāj savu sirdi, un cik ļoti cieši pa naža asmeni starp realitāti un fantāziju ir jāstaigā autoram lai kaut ko tādu radītu, un ir jāatver prāts (iekšējam) kosmosam, un cik smagi tas ir.
Interesanti paskatīties arī par to cik daudz personāži vienkārši tiek paņemti no dzīves. Un cik alegorija un metafora īstenībā ir caurredzama, kad zini par ko tas ir.
Filma ir par 7 gadu periodu. Visi vecīši. Visi mirst viens pēc otra.
Interesants fakts: otrs Ghibli režisors, Takahata, nebija animators un strādāja ar manuskriptu. Bet Miyazaki strādā bez manuskripta: uzreiz taisa story boards, un pats piedalās zīmējot animāciju. Tas, vispār, ļoti daudz izskaidro: "The Boy and the Heron" būtu neiespējami realizēt kā tradicionālu manuskriptu: pārāk daudz sirreālu un fantastisku pāreju kuras nevar aprakstīt.
***
Noskatījos arī Studio Ponoc gabalu "The Imaginary". Interesanti, ka kases ieņēmumu ziņā viņi pilnīgi izgāzās.
***
Bet rietumu (amerikāņu) animācijā man riebjas, kad kāds tā ar sažņaugtu kaklu nopūšas (pirms runāt savu sakāmo) - tāds "(sigh)" noanimēts. Nesaprotu, bet kaut kā man tas liekas slinki un lēti. Iekš "Invincible" (Amazon) ļoti kaitina.
***
Un vēl, noskatījos "The Electric State": kaut kādu glumu un zvaigžņotu parašu, ar 320 miljonu $ budžetu, daudzām super zvaigznēm, un absolūti tupu, slapja pirdiena toni. Drausmīgi papista nauda.
|
March 15th, 2025
dienasgramata
 | 08:17 am DELFI. Izrādās, ka teiciens "Happy wife, happy life" ir daudz vairāk nekā tikai populārs teiciens.
|
March 14th, 2025
_re_
 | 10:18 am man šķita, ka mašīnas rīta skrāpēšanas no ledus un sniega sezona jau ir beigusies
baseinos pamanīju savu bijušo klasesbiedru, par laimi, viņš drīz devās prom, bet man ir skaidrs, ka uz skolas salidojumu jūnijā neiešu. joprojām pārāk trigerējoši, lai arī dažus biedrus gribētos satikt
|
March 13th, 2025
_re_
 | 02:06 pm šodiena tomēr nav labāka. varbūt rīt ļoti slikti/maz guļu es arī nevarēju atcerēties dušā, vai tikko nomazgāju dibenu. drošības labad mazgāju vēlreiz bet dušā nokrita skuveklis, galviņa kaut kur pašķīda un viss, nav. man ir diezgan neaizkrāmēta vannasistaba, baigi nav, kur iemakarēties
|
dienasgramata
 | 09:47 am no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"

|
March 11th, 2025
_re_
 | 07:55 pm skatos līnenas skaistumkaralieni, liepājas viesizrāde, droši vien neziniet, tur kaut kādi īrijas lauki, drausmīgi nolaista māja, traka māte pretīgā naktskreklā, pusizkritušiem matiem, applaucētu roku, lej čuras izlietnē, meita gudra, kustību traucējumi, no visas sirds nīst māti, kas piesējusi viņu nolemtajai vientulībai.
ik pa laikam zālē uzvirmo sastāvējusi, vecu, ne pārāk koptu māju vai cilvēku smaka. un tad man blakus sēdētāja cēliena vidū atver rokas somiņu, izņem blašķīti un trīs reizes iedzer
lustra, priekškars un
——- grūti skatāma, bet spēcīga izrāde. kas tā pēdējā dziesma? šausmīgi dzirdēta, īriete (imo)
|
watt
 | 12:53 pm Studio Ghibli "The Boy and the Heron" ("How Do You Live?") tematiski ir par Miyazaki sāpēm un nožēlu par to, ka nav spējis rast sev pēcteci.
|
March 10th, 2025
watt
 | 10:15 am Straumes "Oskars", man liekas, iezvana tādu jaunu ēru animācijā, kad budžets, tehnoloģijas, kino zvaigznes vairs nenosaka daudz, bet visu nosaka režisora vīzija, rūpīgs darbs, un stāsts (story) ko vēlas izstāstīt.
Būtu interesanti, ja Zilbalodim sanāktu sadarbība ar Studio Ghibli (Miyazaki), vai Studio Ponoc (kas noteiktā veidā ir radusies dēļ tā, ka Miyazaki nespēja atrast sev pēcteci).
Straumes stāsts man sasaucas ar Miyazaki Nausicaa pasauli (jeb oponē tai), kā tāda ekoloģiskās katastrofas izdzīvotāju perspektīva - bet Straume kā cilvēcisks, nevis tehnoloģiski militāristisks (vardarbīgs) stāsts.
|
March 8th, 2025
dienasgramata
 | 10:09 am no noklausītām sarunām:
Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!" Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!" Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo) Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam)
|
March 7th, 2025
dienasgramata
 | 09:02 am Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)

|
March 6th, 2025
_re_
 | 04:07 pm ko es šodien darīju. strīdējos ar chatgpt, jo duraks nemāk rēķināt, turklāt. ar stundas atstarpi uz pilnīgi to pašu jautājumu (pārkopēju no pirmā) iedeva nozīmīgi citu rezultātu. es viņam teicu, nu camõn!
klau, bet man jautājums. piemēram, līgumus cilvēki dod pārskatīt, sastādīt utt. kādā formātā tas notiek? iesniedz worda failu? vai iekopē visu 10 lappušu tekstu jautājuma lodziņā?
|
|
|