|
|
|
May 30th, 2018
04:17 am - Uuu
Kad sapņi kļūst par akmeņiem dvēseles kabatās,
tie jānomet kā drēbes,lai viegli var pacelties spārnos.
|
May 27th, 2018
10:46 am
Vakar free-fodojot pa pilsetas zelta vietām,no rīta miljonāra cienigs galds sanāca;-)
Ledusskapī pilns ar desām,gaļu,kas jagatavo,un man liels prieks par augļiem: Banāniem,nektarīniem,vīnogām,āboliem.paēdis būšu,tas fakts.
Bet visam pāri gribas atpakal savā lauku sētā ,ielais nagus zemē..
Ar ko tā sajuta ir neparspejama ir speks ar kadu tā iekšā visu groza..
|
May 21st, 2018
07:36 am
Un vipār ,es resnēju ,te nedarot ne pusi no tā darba apjoma ko majās..
Ok,es atdzinu sev,ka bērnu man nebūs..nekad..
Tēma ar tabu garšu..
|
07:23 am - vilks ..
Nekāda sakara ar vilku,jo es esmu kaza;-)
Zāli ēdu pārnestā nozīmē, nestajā pāri zīmē..
te pamodos vēl vienā mistiskā brīvdienā,kas liedz to zāli plūkt..
sasvīdu pa nakti,,tik silti manai imunajai bija,ka izsvīdu sevi.
Astroloģe pie kuras taisiju mēness ietekmes karti atstāja mana apziņa mazvērtības kompleksus,pasakot:
Dārgie šis ir stipri parasts skorpions ,citādi orentēts.."vecā kaluma komsomolka",kurai dzejietis pēra bijušais draugs izklačojās,ka es noteikt esmu "zilais",jo esmu redzēts kopā ar "sieriņu" no septitā plaukta.
bet man atļaujoties pateikt ka manā astroloģiskajā kartē nekas īpaš naf..esmu puteklis..Nekādu brīnumu lai negaidu no dzives,piedzimu nekur,un nekur nomiršu tipa.
Vai personīgā nepatika pret "duru blu" ir iemesls dot negativo vērtības pielikumu cilvēkam ,kas tā jau cīnas ar trauklupatas sindromu?\
manai imunajai patīk tagad atrast ieganstu sviedret mani, es naktīs atsāku svīst,tobish manī strādā manis paša organizēti svešo ķerāji.
Mmmm. bet sirds riko streikus..basto lekcijas par iespeju dzivot ilgi un laimīgi..
Rīts ārpusē uz terases ar austiņam..
|
May 20th, 2018
11:17 am - Atnāca apkopēja..
Šodien atnāca apkopēja;-)
Manā personā protams,lai tīrot šos pār pārēm glaunos apartamentus sajustu to apjomu darba ko prasa no cilvēka viņi,ja grib viņos dzivot,tā kā pie ienākšanas.durvju aplodas,maliņas,palodzes un citi mazie neredzamie sīkumi,nerunāsim par virsmām,sturiem gan citiem divainiem elementiem kas ietver tīru telpu;-)Trauku ikdiena,un citi nieki,kur slepus uzglūn putekļu krājums,kas lēnam veido netirumus.Kur nu vēl vannas istabas spoguļi,podi un citas virsmas,tik nereāli daudz visādu līkloču.Jāsaka,ka visa cieņa īstenam apkopējam,jo viss kas palaists garām vēlāk krit acīs..
sajutu nereāla kad esi novicojies ar virsmam,atvilkņu maliņam,gribas mazliet lamāties.Lielos vilcienos uzsuknēju,izpucēju, bet sīkumi palika nedapucēti..jo neceļas rokas dedzinat stundas dzenajot putekļus.
Katrā gadijumā eksamenu apkopejas nebutu nodevis,ja kāds to pieņemtu šodien;-)
Jāiet notīrīt spoguļi ,kuros janoskujas,skapim spoguļi un mazliet jauzmazgā;-)
Tā lūk pēdējas brivdienas rīts paiet..
|
May 18th, 2018
08:31 pm
Vai vēl ir brīnum nūjiņas?
|
04:02 pm
Pamosties ar citu iespeju komplektu?
Tā pamosties no rita un viss ir iespējams,tikai viens ierobežojums.
Man nekad nebūs pēcnacēju.
Viss tiek iedots,apstākļi,resursi,iespējas kuras spēšu izmantot lietderīgi,tikai nekad nebūs pēcnāceji.
Vai tas ir darijums ar pašu nelabo?
Tad vēlme samainīt visu ērtību komplektu ,pret iespeju izaudzināt pusduci jauku dažādu personību ar savu gēnu komplektu kļus par apsestību?
Daudz jautājumu.
Un vai darijumā būs iedota tā maiguma pilnā milestība,kad pusmiegā mīļojies,esot viens vesels?
|
02:35 pm - Pamosties..
Pēc 5 gadiem eksistencālas izdzīvošanas,es pamostos uz trim dienām viens citā pasaulē.
Man apkārt ir jaunas,tīras dzivojamās telpas,ar visu nepieciešamo lai varētu gatavot,sakopt visu,uzturet sevi formā.
Viss tas kas nemanāmi nogurdinaja ar iztrukumu Latvijā.Pirmo reiz pēc pieciem gadiem,es mierīgi noguleju 12 h pirms tam iedzerot savas zales un nestresojot,ka kaut kas var notikt.
Pat ja durvis paliks vaļā,nekas nenotiks,te tajā zinja ir apbrinojama uzticēšanās.
Pēc ceturdienas Damsterošanas,galds ir pilns ar augļiem,kurus dzivojot Latvijā pat neredzeju veikalos,jo zinaju ka resursu nav.
Kad trešo reiz piesedos pie galda ,saku ēst pamelo,brinijos kur man tā miegs nāk.Speju gulēt pēc katras ēdien reizes pa 4h..un pamodies atkal saēsties augļus un aizmigt.
Sapnī nakti redzeju savu tēvu,kuram skatoties sejā prasiju kapec viņš ir tik lidzigs man;_)Un arī aizgajusī vecmamiņa pagaja smaidot garām pa trepēm kāpņu telpā bernibas mājā dzirnavu ielā/.
Lidzi nesauca,bija lidzās tad jau viss labi nodomaju,kad pamodos.tevu paris gadus nebiju redzejis.
Vajadzetu piesēsties sakartot dzeju izdevumam,nosutit apsveikumu Kristinei Šomasei ar sava debijas diska izdošanas svētkiem,kuros esmu piedalijies mazliet.
Tomēr tāda eiforiska ekstaziva miera sajuta laikam jaizbauda,kamēr koleģi darba ir prom kalnos kāpjot.
Tik daudz savāda miera,ka vēl tikai kādu laimestu un liksies ka leiputrija nonacis.
Apakšā gan darbs ka visur,tomer te ir ceriba.
|
May 16th, 2018
11:19 pm
Vakar uz stalažām krāsojot māju,izdungoju :Pūtvējiņi,jo internets bija pazudis;_)
Un tad atminējos Divdujiņas,arī kazdārzā un vēl veselu jūru frangmentus no dziesmām kuras isti nekad nav bijušas topā;D
Te ar plaukst bērzi,un lapiņas vēl ar maigo plaukuma vasku klātas, ieraudziju gaiļpiešus,malepenes,un visā zalumā, bet smaržo pēc korintēm un pavasara reibuma..
rīt brivdiena ,laiks aiztipināt uz pilsētu paskatities parādi;_)
Trondheimā,tak viskas vēl japiedzīvo;-)
|
06:56 am
Nedēļa tuvojas noslegumam.
Tad 4 dienas brivas.
jasaliek dzejoļu krājums,
jasazime procesi.
|
May 13th, 2018
04:27 pm
Pasaule klusām kļūst vājprātīga.
Visa vājprāta centrs ir bailes.
Baidīties ir dabiski,bailes ir meklējums.
Mierā esošie pazūd no dzīves skatuves.
Jo ienāk baiļu māktie.
|
May 12th, 2018
07:30 am
Apbrīnojami,man būs pirmā alga pēc 10 gadiem.Neliela,par aprilī nostrādātām dienām, bet būs;D
|
07:08 am - Labrīt;-)
Miglā tīts rīts.
7;09
Vakar sanāca īsa diena darbos,bet gara mājdarbos;-)
Pirmo reizi pa ilgiem laikiem sajutos cerīgi,ar visām ikdienas blaknēm no zālēm: cerīgi.
Atklāju ka parādijusies domās vēlme būt dzīvē,nevis domāt par to kā izdzivot.
Man vairs nav aktuāli visādi moderni gadžeti,bet ir skaidrs,ka jānokarto pakapeniski saistības ar pagātni.Kā arī jāuzdāvina mātei jaunas zobu protēzes,jāpalīdz sajusties pēc cilvēka.Tā ir apzināšanās,ka esmu bijis akls visu šo laiku domājot tikai par savām iegribām.Skaidra nojausma,ka saules mūžu mamma vairs nedzīvos,bet man ir iespeja pateikt paldiesu parupējoties vienkāršās lietās pret viņas apstākļiem.
Pateicoties pārmaiņu sekām,nodzivoju mēnesi pie mātes ieraudzīju to savādo eksisteniciālo bezcerību,ar kuru pats esmu tuvu pazīstams.Izdevās ar maziem niekiem patiesībā uzlabot gan emocionālo sajūtu,gan fizisko izpausmju kopumu.
Jo,es visu nekad nenopelnīšu, bet mammai dot iespēju sajusties pēc cilvēka vēl varu iespēt.
Man nebūt nav pašam vairs daudz skaidrības par savu "time"lainu, bet ir skaidra apziņa,ka man uzdavināja iespēju būt te.Tā vai citādi,bet būt!
Varbūt tas bija tas kam notiekot drīkstu sākt cerēt.
Jā,ķermenis aizvien izspelē jokus visādus ar signāliem.
Tomer es aizvien labāk sajūtos.
Noguris pēc 12 h darba, bet cerīgs.
Dievs dod ,ka mani nodomi spēs realizēties.Pašam aliek tikai turēties.
Atradu,kā mātei palīdzēt ar pārtiku pat no tada attāluma;-)
Un vēl japiemeklē protezists,kas būtu ar mieru uzveidot protezi par saprātīgiem cipariem.
Jo miljonars vēl neesmu kļuvis.
Tā man iet šodien.
Čaļi ies pārgajienā kalnos,es atturos lai gan kardinoši.Baidos palikt visu nedēļu nelietojams.
|
May 10th, 2018
07:33 am
Tik ļoti,tik ļoti gribas mājās,
Iebrist saplaukušās pienenēs ar basām kājām,
Dzirdet,ka tuvumā dūc kamene vai bite,
Vai alkatīgi nodīc ods,gaidot mirkli kad varēs iesūkt pili asiņu,
Dzirdēt sētas kastanī strazdu pāri čakli nesam kukaiņus saviem bērniem,
Un nekur nesteigties, bet būt,
Kopā ar kaiju baru uz bāzes jumta,redzēt ābeles ziedus nobirstam uz valgas zemes,
Un tad skatities uz vilcienu,kas aizved un atved cilvēkus pie un no cerībām.
Sajust vēju,kas sola drīzu negaisu pēc tveices un tad dzidro jonizēto gaisu ievilkt nāsīs,lai smietos,
pirms iet piemājas dārzā pēc saujas paša audzēto zemeņu,kuras vilinoši smaržos jau pēc pirmo saules staru pieskāriena.
Tā nesteidzoties iet uz jūru,kas pāri meža joslai šalc,un sauc cauri priežu silam,kas vēl ir tik jauns, bet jau nobriedis,kā mēs pēc dzives vētrām..
Un visam tam līdzās gribās lai esi tu,tā pat kā vienmēr ,visur līdzās tu..
Smejoties par niekiem.
|
07:14 am
Rīts 7;04
Pamodies piecos,es atklaju ka esmu sapinies austiņu vadā un portatīvais ir noslīdejis zem spilvena.
Vakarā aizgaju gulet ar Enigmu,muziku kuru klausoties es vienmer nomierinos.Lai,kas butu noticis,es nomierinos ,aizmiegu,kā saudzīgās rokās ieslīdot.Kad pamostos jūtos atpūties.
"sis rīts nebija izņemums'
Izgajis uzpīpēt uz terases,kuru ar savas dzives ienākumiem es nevaru atļauties,es dzirdēju,kā vējš stāsta savu piedzīvoto man skrienot gar dēļiem.
Pēc nopīpētās cigaretes iegāju iekšā un noskatijos vakar iesākto filmu "The Notebook",kuras vienkāršiba un skaistais mīlestības stāsts ir atpazīstams arī man.Tik ne ar tik skaistām beigām.Nedaudz ierastākā formātā.
Un tad pēc filmas uz terases,es raudu,kā pusaudzis,kuram sirds ir saplesta un liekas mūžigi, bet tā dzive bez mīlestības ir mokoši gara,veidojot to mokošo mūžību.
Skaidri sajūtu,ka tas kur es esmu nav mans,nav man,bet es nevaru nomirt,jo sajuta iekšā ir ka man tikai japaciešas un viss vēl būs.Prāts zina,ā būs, bet iekšējais nemiers un alkas aizvien vēl dod cerību ka būs savādāk.
Nav, bet gribas cerēt,tik daudz,ka iespejams dzivot darot jebko,kamer vien ir tā cerība.Kas tas ir?
Vai tas ir mans vājprāts,ka cenšos izdzivot,kā gaididams to īsto laimes mirkli, bet esmu palaidis viņu garām?
Es redzu apkart svešu visu izņemot ,vēju,putnu klaigas un zaļojo'os pavasari,ilgs sevī pēc tā patiesā dziļā ,smeldzigā,bet patiesā.
Un degu savās ilgās ,kā vajprātigi gruzdoša pagale vējā,kas aiz sevis atstāj tumšās debesīs tikai dzirksteles un tumsā mazu lunkanu liesmu ,br'īžos kad uzpuš vējš.
eh..
ie\su uztaisīt tēju un atgriesties realitātē.
Nezinamais vēl tak iespejams.
|
May 9th, 2018
05:59 am
5:59
Rīts saulains,viegli vējains.Tēja jau kūp.
Vakar pirmās stalažas saliku savā dzīvē.Viegla svarcēlāja koncepcija.Pirmajā dienas daļā pietika ar tām,otrajā nebija vairs dukas nekam citam.
Tagad sāksim vicot jauno objektu.
|
|
|