|
|
|
May 12th, 2018
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vilksskabais | 07:08 am - Labrīt;-)
Miglā tīts rīts.
7;09
Vakar sanāca īsa diena darbos,bet gara mājdarbos;-)
Pirmo reizi pa ilgiem laikiem sajutos cerīgi,ar visām ikdienas blaknēm no zālēm: cerīgi.
Atklāju ka parādijusies domās vēlme būt dzīvē,nevis domāt par to kā izdzivot.
Man vairs nav aktuāli visādi moderni gadžeti,bet ir skaidrs,ka jānokarto pakapeniski saistības ar pagātni.Kā arī jāuzdāvina mātei jaunas zobu protēzes,jāpalīdz sajusties pēc cilvēka.Tā ir apzināšanās,ka esmu bijis akls visu šo laiku domājot tikai par savām iegribām.Skaidra nojausma,ka saules mūžu mamma vairs nedzīvos,bet man ir iespeja pateikt paldiesu parupējoties vienkāršās lietās pret viņas apstākļiem.
Pateicoties pārmaiņu sekām,nodzivoju mēnesi pie mātes ieraudzīju to savādo eksisteniciālo bezcerību,ar kuru pats esmu tuvu pazīstams.Izdevās ar maziem niekiem patiesībā uzlabot gan emocionālo sajūtu,gan fizisko izpausmju kopumu.
Jo,es visu nekad nenopelnīšu, bet mammai dot iespēju sajusties pēc cilvēka vēl varu iespēt.
Man nebūt nav pašam vairs daudz skaidrības par savu "time"lainu, bet ir skaidra apziņa,ka man uzdavināja iespēju būt te.Tā vai citādi,bet būt!
Varbūt tas bija tas kam notiekot drīkstu sākt cerēt.
Jā,ķermenis aizvien izspelē jokus visādus ar signāliem.
Tomer es aizvien labāk sajūtos.
Noguris pēc 12 h darba, bet cerīgs.
Dievs dod ,ka mani nodomi spēs realizēties.Pašam aliek tikai turēties.
Atradu,kā mātei palīdzēt ar pārtiku pat no tada attāluma;-)
Un vēl japiemeklē protezists,kas būtu ar mieru uzveidot protezi par saprātīgiem cipariem.
Jo miljonars vēl neesmu kļuvis.
Tā man iet šodien.
Čaļi ies pārgajienā kalnos,es atturos lai gan kardinoši.Baidos palikt visu nedēļu nelietojams.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |