|
May 3rd, 2018
vilksskabais | 11:19 pm Novakare,pēc vietējā laika 23;20 min,sēžu kā sabozies zvirbulis koptelpā pie kompja.Pēc darba atnācu noplīsu,kā nošauts,izsalu uz 4 stāva laukuma pindzelējot.Vējš iekodās cauri drēbēm kaulos,knieza līdz drebulim. Algas diena tālu,bet aizvien nestabila iekšējā sajūta par visu.Vai zāles dara savu darbu,kāpēc sāp muskuļi no trepju kāpšanas. Neatbildēts jautājums aizvien,kāpēc vispār parakstijos dzert zāles,ja neredzu jēgu savai eksistencei lielos vilcienos.Jo,iekšā urdās tā apziņa ka vairs nekam nederu,nodzerties neredzu jēgu,un vispār miršana vairs nav definatīvs, bet pagātnes promoncialis. Skatos uz visu ar skumjām,kā notikumiem ārpus manis,nekas iekšēji neizbrina.Šaubas šķiet tikai miglas zona prātam. Kaisle ir rimusi,cerības vairs nav.Ieraugu sevi glaunajā vannas istabas spoguļa atspulgā - neatpazīstu sevi.Zāļu iedarbība ir tik manāma,ka sajūtos staigājoš mironis.Tik vien,kā vēl pats kaut kur iet, nevis ness. Pastav cerība,ka būs alga ap 20 maiju,un ko tas dod?Aizskaiti visu,un turpini vergot,vergot,vrgot,prieka nekāda. Zinu,ka tur palika pāri jūrai plaukstošas pojenes,zemenes,avenes,un rindas ar krumiem. Mans suņa bērns,kura smarža liek sajusties bērnības drošumā. Un tas viņa neviltotais prieks,kad sagaida kā vaktē jo esmu viņa labākais draugs. Un te esmu muļķis.. Zinu viņš gaida,gaida uzcītīgi..aposta mantas istabā pie vecākiem un skrien ārā. Bet es muļķis esmu pāri jūrai vergot papirīšiem atbraucis.\
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |