|
|
|
January 24th, 2020
07:36 am - Klimats.
Pasaule mainās,strauji,tik strauji ka ir aizvien interesantāk saprast kur slēpjas rīki lai stabilizētu notiekošo.Pat ja pieņemu,ka manai dzīvei pietiktu arī ar šo mirkli kāds tas būs pie visām izpausmēm.skaidrs ir tas ,ka katrā solī ko mēs cilvēki darām ir sekas ,vielu nezūdamības likums aizvien nav mainijies.
Pirmā doma ,kas radās saistībā ar klimatu ir mūsu ceļu tīkls.Neesmu matemātiķis ,bet "čujs " man saka ka melnā seguma ietekme uz temperatūram kopējā katliņā iespējams ir lielāka,ka gribētos pieņemt.Piemēram vietā kur patreiz dzīvoju 50% teritorijas ap ēkām aizņem melns segums.Vārds melns nozīmē visai būtisku saules siltuma uzsūkšanu.Ikreiz pēc lietus vasaras karstajās dienās ,varu redzēt kā ūdens strauji tvaicējas ,pēc mirkļa vairs ne vēsts no lietus.Tātad matematiski sareiķinot kopējo ceļa seguma tīklu,ir skaidrs ka tas apsorbē gana daudz saules siltumu,lielu ietekmi atstājot uz ūdens tvaiku cirkulāciju.Pieņemu ka ir kādi kopējie dati kuros ir skaidrs ka procentuāli klimatam tas iedod kādu daļu lēcienam.
Nākamais ko mēs varam ietekmēt ir jumta segumi,paskatoties uz pilsētu jumtiem,privātmāju jumtiem,ir kāds intersants moments,lielākoties tie arī ir tumši,sarkani,brūni,melni,tumši zaļi,visā kopumā tie ir tumši,kas tīri loģiski rada vasarās paaugstināt temperaturas apsorbēšanu no saules,kur tā paliek?Atmosferā.Interesanti vai ir kādi precizi mērijumi,cik saules siltuma sevī akumulē jumts,kas pēcāk paliek zemes atmosfērā.
Pēcāknakamais ir iespejamaie risinajumi,jo abi segumi lai cik skumji nešķistu aizņem milzonīgas platības,pat ja mums ikdienā šķiet,ka tas ir nieks,tomēr rodas jautājums par platībām kopējā ieskatā un to enerģijas potencālu ko tie akumelējot saules staru siltumu saglabā kopejā apritē amosfērā.
Kā iespējamu risinājumu,kas noteikti ir izaicinajums būtu jaskatās uz iespejām šo tumšo segumu,šos tumšos maju jumtus padarīt gaišus,man kā vienkāršam cilvēkam nav jausma kā to izdarīt lielā mērogā ,bet pieņemu ka kāds veids,kā risināt šo faktoru kopumu var atrast gudrie prāti.Protams pirmā etapā tas noteikti radīs izmaksas,pretestību,bet pieņemu,ka vadoties no fakta ka teicienam " Mazs cinītis gāž,lielu vezumu " ir sava veida piekrišana kopējā klimata ietekmē.
Arī lauksaimniecības metode ,tas kā mēs pēdējo desmitgadi ieviešam bezgalīgos laukus no horizonta līdz horizontam ir ietekme uz klimatu ,jā tam ir skaidra ērtība ,kā izbrauc lielā tehnika,tā mauc kā pa deķi,no vienas malas līdz otrai.Tā metode ir ērta no tehniskā ,ekanomiskā procesa,jo skaidrs,ka vandīties no viena maza lauka uz otru ir sarežģitāk,kā izbraukt vienā milzīgā placī un dragāt.Lielo laukumu bēda ir tas,ka sausuma periodos ir vērojama zemes izkalšana,kas vējainā laikā aizness prom lielu dažu izkaltušās zemes pa gaisu.Padarot to pliekanu,samazinot tās spēju būt mikrobioloģiski dzīvnesīgai priekšdienās.Vēsturiskā saimniekošanā viens no procesiem bija labības salmu iestrāde uz lauka,jā tas bija darbietilpīgi,bet vielu nezudamības faktors arī šajā ir būtisks.Iearot rudenī salmus uz lauka,nokaisot lauku ar kūtsmēsliem,organiskā vide bija aktīva.augsnei tika atgrists kaut kas vismaz,lai kompensētu noceltos graugus.
Tomēr atskatoties uz vēsturisko modeli ir skaidrs,dalītie laukumi,ar zaļo krūmu ,koku joslām grāvjiem kuros zāle tika atstāta dabiskajā ciklā ,bija dzīvotnes dažādības iespējas saglabāties.Liela loma protams šajā visā bija arī tāds fakts,ka zemi neizmantoja nepārtaukti,intensivajā režimā ,ik pa laikam tā tika palaista uz trim,četriem gadiem atmatā,pļavā.ļaujot augsnei atpūsties,ataudzēt dabisko augu klajumu,tādējādi saglabājot iespēju uzdīkt dažadiem augiem kuriem nav nekāda praktiska nozīme cilvēkam,bet lieliska ietekme pašā dabā.Sēklas saglabājas ilgi augsnē,līdz ar to atlaižot zemi atpūtā ,daba spēja atražot savu dažādību,pļavu cīruļi ,un citi lauku putni spēja apmesties ,veidojot pēcnācējus,kas lieliski tika galā ar kukaiņiem.
Tas viss modelis vairāk ,vai mazāk bija balstīts uz dabiski novēroto,saskaņā ar modeli ilgtermiņam.
Jā ir citi laiki,cita tehnika,bet visam tam ir noteikti iespēja atrast modeli kā apsaimniekot zemi balstoties nevis uz peļņas rādītāju,lai vizinātu savas pakaļas dzelzs kastēs,bet saprotoši ietverot ilgtermiņu kā dažādības potenciālu.Stulbi ir cirst zaru uz kura sēžam.
|
Comments:
man stāstīja, ka Vācijā nekustamā īpašuma nodoklī tiek ierēķināts, kādu platību pie privātmājas klāj asfalts vai betons. un par to jāmaksā vairāk. tā cilvēki ir stimulēti zemi grantēt vai citādi atstāt nenoplāksterētu. tas gan vairāk gruntsūdeņu dēļ un lietus ūdens kanalizācijas sitēmas dēļ. |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}