Kāpēc rītos, kad esi kā parasti atnācis agri un nu ļoooti gribi vienatnē pastrādāt klusumā, cilvēki velkas uz darbu jau 10 minūtes pēc tevis, savukārt rītos, kad esi aizmirsis ieejas karti, neviens nevar atvilkties veselu stundu?

Kāpēc cilvēki, kas strādā pretējā ēkā savas mašīnas novieto pie mūsu ēkas, lai gan viņu pašu pusē ir trīsreiz vairāk brīvu vietu?

Kāpēc dzeltenās un sarkanās puķes piedarba puķudobē sastādītas jau ziedošas, bet tās trešās, kuras izskatās domājams būs zilas, atvestas neuzziedējušas?

Kāpēc cilvēki uz otro stāvu brauc ar liftu, bet uz sesto iet kājām?

Kāpēc ūdens, kafija vai whatewer-kas kafijomātā izbeidzas tieši tad, kad pie tā pienāku es? Un vai šī sakritība ir pie vainas, ka mani uzskata par lielāko kafijas tempēju birojā (lai gan lielākoties dzeru kakao)?

Kāpēc citkārt nevienam no manis neko nevajag pus dienas garumā, bet ka savajagās tad man virsū metas teju 4daļa biroja (ielāgot- mēs te esam ap 60)?

Kā tie nabadziņi sestajā stāvā tajā stikla būrī var pastrādāt, ja ēkā kondicionēšanas sistēma reāli ****, bet viņiem visas sienas ir stikla, ja es aiz karstuma beidzos nost dēļ viena loga, kam priekšā žalūzijas?

Un ko mēs paši darīsim vasarā, ja mums kondicionēšanas sistēmas nav un nebūs- tā būs tikai daļā biroja? Tālākajā daļā!!!

Kāpēc strādniekiem jācenšas izlauzt siena darba laikā?

Jautājumi sekos, kad nākamreiz palikšu aiz durvīm...

Nejūtos gana stipra un apņēmīga, lai mainītu sav dzīvi.
Kāpēc kāds to nevarētu izdarīt manā vietā?
Ir brīvprātīgie?

Puskaraļvalsti par muguras masāžu!!!!!

"Tu priecājies, ka tev dāvā zelta gredzenu, un tu atrodi, ka tas nav īsts; tu priecājies, ka tev sniedz puķes, un tās izrādās no papīra; tu priecājies, ka tev nes pretī mīlu, un tā bija tikai laipnība"
Lūk pie kā noved aforismu lasīšana vēlos, drēgnos un nejaukos pavasara vakaros- tu cilvēks ne vien nonāc pie secinājuma, ka tam večukam, kuru literatūrā tevi tā arī nepiespieda mīlēt, jopcig raziņ mēdz būt taisnība, bet izlasi pats par sevi kaudzēm patiesību, kuras negribas atzīt. Bet tas nemaina viņu patiesību. Pīīīī. Galīgi garīgo nobojāja.

Kaktuss uz darba palodzes jūtas labi. Aktīvi dzen no sevis laukā jaunus mazus kaktusiņus. Nu bet kāpēc viņš negrib pavairoties caur ziedēšanu? Es gribu to smuko garo un bezgala smaržīgo ziedu tūtu. (viņš to noteikti izdarīs manās 3 atvaļinājuma nedēļās)

Ok. Es atkāpjos! Paceļu gaisā visas četras kepiņas un atkāpjos. Ka ne, tad ne. Un neuzbāzīšos. Un neprasīšu. Nelūgšu, nediedelēšu un nedraudēšu. Svinīgi to apsolu. Sev!!! Galu galā - es to visu daru tikai un vienīgi savā labā. Ak es mīļais egoistiņš! :) Jap - tā tik man turpināt! Lai dzīvo Vilks Vienacis!

Akūts zaļumu trūkums organismā! Karaļvalsti par maurlociņu salātiem ar kefīru!!!

A kāds nav sadomājies pa nedēļas nogali aizstaigāt noskatīties "Pāna labirintu?" Diktām negribas vienai iet...

Es to laikam saku reizi gadā, bet.... Sākam taupības režīmu. Rotas pasūtītas! Par vainagu gan vēl nezinu, vai meistars uzņemsies...

Ļoti , ļoti sāku gaidīt 6. jūliju. To mazo zaļo svītriņu savā kabatas kalendārā. Man beidzot apstiprināja atvaļinājumu!!!

Daudzu mazu zobiņu un asu ilknīšu kodiens kājā 5os no rīta patiesībā nav diez ko sāpīgs. Toties ĀĀĀrkārtīgi pamodinošs!!! Kādam draud trimda vanasistabā uz nākamām trim naktīm!

Lēndarbības rekords - visu to sasodītu trainingu dēļ rekoncilācijas pabeidzu tikai nedēļas laikā. Bet vismaz paveicu. Un ja neskaita norvēģu kompāniju, viss beigas nonāca līdz pieciešamam rezultātam. Priex par sevi. Un atkal varu justies kā cilvēks. Cerams, ka excel tabulas murgos man nerādīsies vismaz nākamās 3 nedēļas.

Paldies, tas bija ļoti mīļi no Tavas puses. Un tomēr - vai vajadzēja? Ir smagi censties sev ieskaidrot, ka tas bija tikai un vienīgi draudzīgs žests...

Uznāca doma, ka tā kā derētu matiem sašķeltos galus atšķērēt. Un doma uznāca, gaidot kad reiz tas divplāksnis-dators atvērs programmu. Nu uznāca tik neatlaidīgi... ka ņēmu un bik pašņikājos. Atzīstieties jel ļauži, vai daudzi no jums ir tupējuši biroja tualetē un šņibījuši sev matu galus? Ja vēl te būtu kāds jēdzīgs spogulis kur aplūkot rezultātu, vai nav jāskrien glābt avārija!

Burvīgi saulaina un šainīga diena. Un ja šodien nebūtu jāsāk rekoncilācijas, es šo pasauli mīlētu vairāk par sevi pašu.
Darbā ir nudien garšīgs kakao ( ja to atšķaida uz pusi ar ūdeni) - es sāku aizmirst kafijas dzeršanu.

Darbā - Agris nav sataisījis security datoru. Security džeks joprojām nav pievienojis jaunos ieejas kodus.
Darba kurpei nolūza papēdis.

Šorīt aizgulējos, nepaguvu ieskriet dušā un knapi paguvu uz darbu 9os, lai gan gribēju būt 8os, lai var ātri tīties mājā. Kāpjot trolejbusā paklupu un sasitu kāju. Turpinājums sekos...